Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
1985. gadā Valentīna Kušnere ar vīru iegādājās 560 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Olainē, bet vēl pēc pāris gadiem no kaimiņiem piepirka 620 kvadrātmetrus lielu zemes pleķīti. Nu jau pagājuši 37 gadi, un, ieejot kopumā 1180 kvadrātmetrus plašajā teritorijā, skatienu var vērst, uz kuru pusi vien vēlies, – priekšā sakoptas dobes, interesanti lapu koki un skujeņi, bet ziedu kupenās slīgst krūmi, kurus ieskauj kārtīgi nopļautais mauriņš. Tas viss pašu rokām paveikts.

"Tā jau dārzu vajag veidot – lai no jebkuras vietas tas izskatītos labi," stāsta Valentīna. Pašai saimniecei vislabāk tīk skats uz priekšdārzu, kas paveras, ienākot pa vārtiņiem.

Šāds dārziņš netop vienā dienā, turklāt tas, gluži tāpat kā Rīga, pabeigts nebūs nekad, pauž saimniece. "Kad sāku to veidot, šeit bija pļava ar palu izrautām dobēm un bedrēm. Sākām rakt un cītīgi lasījām ārā nezāles. Te viss bija vienās vārpatu kaudzēs. Kad tās sažuva, nodedzinājām." Tieši tādā veidā Valentīnai izdevies uzvarēt daudzgadīgās nezāles, un dobes atliek izravēt vienu reizi – jūnijā. "Protams, kaut kas iesējas – bērzi sāk lidināt savas sēklas, kārkli lidina savas pūkas, un tas viss te arī iesējas, bet kopumā tas tāds nieciņš vien ir."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!