Foto: Shutterstock
Mazajam brīnumiņam tik ļoti ir vajadzīga vecāku klātesamība un viņa mīlestība pret tiem ir absolūti beznosacījuma. Pat ja dažreiz šīs mazuļa izpausmes šķiet, ka itin grūti interpretēt kā mīlestību.

Bērnu psiholoģe Nataļja Bogdanova portālā "Parents" skaidro, kā mazulis var izpaust savu mīlestību. Jā, arī kniebšana, mammas raušana aiz matiem un košana ir mīlestības apliecinājums, jo konkrētajā vecuma posmā bērniņš vēl neprot to izdarīt citādi.

No dzimšanas līdz sešu mēnešu vecumam

Pirmos dzīves mēnešus zīdainis ir pilnībā atkarīgs no saviem vecākiem, īpaši mammas, taču nereti tā ir cita persona. Tava pašaizliedzība ir svarīga gan bērna fiziskajai, gan emocionālajai attīstībai, tieši tāpat kā mātes piens, ar kuru mazulis tiek barots kā minimums piecas reizes dienā. Apnicīgi? Nedaudz. Par laimi, tavi pūliņi pilnībā "atmaksāsies", kad mazulis tevi apburs ar savu visburvīgāko pasaulē smaidu. Šis smaids no mazās, bezzobainās mutītes ir labākās zāles pret pēcdzemdību depresiju un pārgurumu. Kāds teiks, ka tas ir parasts reflekss, kuram nav nekādas saistības ar iedzimtu mīlestību?!

Psiholoģe norāda, ka daži bērni jau smaida pirmajās dzīves dienās, un nav svarīgi, ka smaids nav adresēts kādam konkrētam cilvēkam. Mazuļi smaida par dzīvi! Šīm mīmikas izpausmēm ir galvenā loma saiknes veidošanā starp bērnu un māti. Prieka izpausme mazuļa sejā aktivizē noteiktu mātes smadzeņu zonu, izraisot eiforijas sajūtu, palīdzot izturēt stresu un miega trūkumu.

Ko varētu ieteikt jaunajām mammām, kuras "nejūk prātā" savu bērniņu dēļ? Attiecības ar mazuli var veidoties lēnāk, nekā ierasts. Īpaši, ja mamma cieš no pēcdzemdību depresijas. Bet sevi nevajadzētu par to vainot, jo bērns taču mijiedarbojas arī ar citiem cilvēkiem. Par laimi, ne viss ir atkarīgs no mātes. Nenodarbojies ar sevis šaustīšanu – tas nevienam nenāks par labu, parūpējies par sevi, un kad tavs emocionālais stāvoklis normalizēsies, tu sajutīsi degsmi mesties iekšā mātes lomā ar īstu kaisli.

Un kā mazulītis tevi burtiski "aprij" ar savām actiņām zīdīšanas laikā! Viņa acīs saskatāma tāda dievināšana – un tu vienkārši jutīsies kā septītajās debesīs no laimes. Bet kādēļ viņš tik uzmanīgi uz tevi skatās? Viņš visos sīkumos mēģina atcerēties tavas sejas vaibstus. Viņa instinkts saka priekšā, ka mamma ir vissvarīgākais cilvēks viņa dzīvē. Pirmajās dzīves dienās bērns var iepazīt mammas sejas vaibstus, kā arī viņas balsi un smaržu.

Tu devi viņam dzīvību, tu no visiem bērnam esi vissvarīgākā... Tagad tu viņam esi visa pasaule. Bērna vajadzība būt tuvumā, sajust mātes ķermeņa siltumu, dzirdēt viņas sirdspukstus pirmajos dzīves mēnešos ir ļoti liela. Mazulis pēc barošanas pieglaužas mātes kaklam, atslābst, kļūst ļengans un saldi iemieg viņas rokās. Šie brīži ir tikpat svarīgi tava mazuļa attīstībai kā piens, ar kuru tu viņu baro, uzsver psiholoģe.

Tuvojoties sestajam dzīves mēnesim, bērniņš jau sniedz tev pretim rociņas, lai tu viņu izņemtu no gultiņas un paglāstītu. Tā ir ķermeņa valoda, kura ir saprotama katrai mammai, un tā mazulim palīdz veidot uzticēšanās un drošības sajūtu.

No sešiem līdz 12 mēnešiem

Foto: Shutterstock

Šajā periodā bērns sāk uztvert sevi kā no mammas atsevišķu būtni. Šis atklājums atstāj lielu ieteikmi uz bērna psihi un spējām izrādīt savu piesaisti mammai. Tagad mazulis var asi reaģēt uz šķiršanos no mammas, jo, kā izrādās, mamma nav daļa no viņa, bet gan atsevišķa būtne. Toties prieks, ko mazulis piedzīvo, kad mamma parādās, nav ar neko salīdzināms! Tā ir zīme par spēcīgu saikni, kas izveidojusies starp bērnu un mammu. Tiesa, dažreiz šīs jūtas liek mazulim arī ciest un just nemieru...

Atvadīšanās ar raudāšanu – lūk, bez tā tu gan dažreiz varētu iztikt. Katru tavu aiziešanu bērns pavada ar šķiršanās skumjām: viņš zina, ka tu atgriezīsies pie viņa, bet nezina, kad tas notiks. Un šī neziņa bērnu satrauc. Nepamet bērnu uz ilgu laiku, pieradini viņu pie šādām atvadām pakāpeniski. Viņš adaptējas tam, ka mamma pastāvīgi nevar atrasties kopā ar viņu, bet tas nenotiek uzreiz. Un obligāti viņam saki, kur tu ej un kad atgriezīsies, nedomājot par to, ka bērns tevi nesapratīs, tava intonācija un emocionālais stāvoklis bērnu nomierinās.

Šajā pašā periodā bērni sāk baidīties no nepazīstamiem cilvēkiem. Tante Anna – mīlīga un labestīga sieviete, dievina bērnus! Bet viņas mazais radinieks sadumpojās, kad viņa paņēma mazo rokās. Tagad bērna pasaule ir sadalījusies pazīstamos cilvēkos un visos pārējos... Bet tas, savukārt, nozīmē, ja svešinieks paņem bērnu rokās, viņš sāk raudāt vienkārši tāpēc, ka baidās. Pēc psihoanalītiķu domām, tā ir zīme, ka tu kā mamma esi kļuvusi par sava bērna "mīlestības objektu". Un kad tevis nav blakus, jebkura nepazīstama seja bērnam atgādina par tavu klātneesamību, skaidro bērnu psiholoģe Bogdanova.

Saikne ar māti ir vissarežģītākā no visām eksistējošām. Mammas, īpaši gados jaunas, bieži var justies nepietiekami labas un kompetentas. Te, pēc psiholoģes domām, būtu vietā atcerēties Freida vārdus par "mātes mazohismu"... Māte reaģē uz mazāko bērna nopūtu, viņā atspoguļojas visas bērna reakcijas. Un var šķist, ka bērnam vienmēr ir jāatbild ar to pašu, jābūt tikpat jutīgam pret savas mātes vajadzībām. Tomēr pilnvērtīgai bērna psihes attīstībai ir svarīgi, lai viņš sāktu "elpot' patstāvīgi un nebūtu ierobežots savas mātes gaidās. Jo mīloša māte taču savlaicīgi palaiž savu bērnu brīvībā!

Tomēr mazulis nebūt ne vienmēr izrāda savas jūtas kā mazs eņģelītis. Visdrīzāk, tas pat var izskatīties kā uzbrukums: bērns tev kož vaigā, iepļaukā ar rociņu, iekniebj tev ar saviem mazajiem pirkstiņiem. Tādu uzvedību var skaidrot kā vajadzību tev pieskarties, bet, tā kā bērns vēl nepārvalda savu motoriku, viņa kustības ne vienmēr ir veiklas un var būt pat asas. Tā var būt arī agresijas izpausme pret tevi. Mamma bērnam ir neaizstājama, bet ne vienmēr var būt viņa rīcībā, un bērns viņu par to "soda".

Šajā vecumā mazulis atklāj, ka viņa mamma var būt gan prieka, gan diskomforta avots. Šī apziņa ir ļoti svarīga bērna psihiskajai attīstībai. Ja bērns dusmojas uz tevi pēc garas dienas, kas pavadīta ar auklīti, viņa uzvedība ir izskaidrojama: esot satraukts, viņš liek tev "samaksāt" par tavu prombūtni. Neapvainojies uz viņu par šādu uzvedību, nešaubies par viņa piesaisti – patiesībā bērns piedzīvo milzu atvieglojumu, viņš vienkārši bijis oti stipri noraizējies.

Pirmie mazuļa centieni tevi noskūpstīt ir visai neveikli un pietiekami "slapji". Bet pats nodoms liek tev kust no laimes! Sākumā viņš vienkārši pieliek vaidziņu. Bučas uz lūpām parādās vēlāk. Mazulis tev var iedot buču uz zoda, deguna vai kakla, kur trāpīs, bet dažreiz viņš "piezemējas" uz tavām lūpām, un šajā gadījumā labāk vajadzētu viņam pasniegt vaigu... Tikai tētim ir tiesības tevi skūpstīt uz lūpām. Esi dāsna ar skūpstiem un glāstiem, ko mamma dāvā bērniņam, tādā veidā tu palīdzēsi veicināt viņa nervu sistēmas nobriešanu, norāda psiholoģe.

No gada līdz divu gadu vecumam

Foto: Shutterstock

Šajā vecumā bērns ir ļoti aktīvs un tiecas izrādīt savu neatkarību. Taču vienlaikus mazulim vēl joprojām ir ļoti vajadzīga mamma. Šīs divas vajadzības nav viegli apvienot, – te bērns tevi it kā atgrūž, pieprasot brīvību, te atkal uzstāj, lai tu visu laiku būtu blakus. Šis nav vienkāršs periods, tev vajadzēs elastību un iejūtību, un pat nedaudz viltības. Galu galā tava bērna pretrunīgā uzvedība dažkārt prasa netriviālas gājienus. Bet neatkarīgi no tā, kā uzvedas tavs bērns, atceries: viņa mīlestība pret tevi kļūst tikai stiprāka.

Kad ar bērnu atgadās kādas mazas nepatikšanas vai liela bēda, viņš vienmēr vēršas pie mammas. Ar aukli viņš uzvedas kā mazs Buda, bet, lūk, ar tevi izspēlē grieķu traģēdiju! Bērns zina, ka tu viņu mīli bez nosacījumiem, pat ja viņš izrāda savas vājības. Un tajos brīžos, kad viņam kaut kas neizdodas vai kaut kas sāp, viņš no tevis sagaida nedalītu uzmanību. Lai kļūtu vēl patstāvīgāks un neatkarīgāks, viņam ir nepieciešams sajust stabilu un uzticamu atbalstu, un tas ir tas atbalsts – attiecības, kuras izveidojušās starp mammu un bērnu.

Šajā vecumā tu savam bērnam esi ne tikai galvenais mīlestības objekts, bet arī atdarināšanas piemērs. Esi uzmanīga savos vārdos un rīcībā! Tagad viņš kopē tevi itin visā. Viņš cenšas atvērt durvis ar tavu atslēgu, rotaļāties ar tavu somiņu, atdarināt tevi intonācijās un mīmikā. Mammas atdarināšana ir viens no attīstības nosacījumiem, tāpat kā mīlestības izteikšanas veids: jo mēs taču atdarinām tikai tos, ko mīlam! Tēva loma ir nepieļaut, lai pieaugšanas laikā bērns pilnībā nesaplūst ar māti.

Tiesa, ņem vērā, ka tev, kā galvenajam mīlestība objektam, nāksies izturēt arī visas bērna kaprīzes. Kāpēc tad viņš uzvedas kā mazs velnēns tieši pret mīļo mammu? Kādēļ sarīko histērijas lielveikalā? Pret citiem ģimenes locekļiem viņš tādu uzvedību neatļaujas...

Psiholoģe aicina uz to paraudzīties no citas puses: ja bērnam izdodas saņemt sevi rokās ar citiem un tikai ar tevi viņš ļauj sev atslābināties, tātad, – tu esi izdarījusi lielisku darbu kā mamma. Tas nozīmē, ka bērns tev uzticas un zina, ka tu izturi viņa "slikto" uzvedību. Pagaidām viņam ir grūti itin visur uzvesties pareizi, un tev ir tikusi nebūt ne vienkārša misija – palikt mīlošai un pacietīgai mammai jebkurā situācijā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!