Viena no pērn Papua mūžamežos Jaungvinejā jaunatklātajām kukaiņu sugām tiks nosaukta eParaksta vārdā par godu unikālajam veidam, kā tika fiksēts tās atklāšanas brīdis, informē Latvijas Entomoloģijas biedrība.

Pērnā gada septembrī Latvijas Entomoloģijas biedrības prezidents bioloģijas zinātņu doktors Dmitrijs Teļnovs devās zinātniskā ekspedīcijā uz Jaungvinejas salu, kuras laikā lauka pētījumos, apstākļos, kur nav pieejams ne internets, ne elektrība, jaunas sugas atklāšanas brīdi fiksēja, izmantojot drošu elektronisko parakstu, ko izsniedz VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Tiek plānots, ka eParaksta vārdu ieguvusī suga tiks reģistrēta 2017. gadā. Portālam MansDraugs.lv Teļnovs atklāj, ka ar eParakstu fiksējis tieši to brīdi, kurā atradis jauno sugu. "Tas bija tieši tas brīdis dabā, kad es varēju pateikt, ka tā ir jauna suga," tā Teļnovs. Viņš skaidro, ka parasti jaunas sugas atklājumu nosaka ilgākā laika periodā, jo ir jāsagatavo sugas apraksts un tas arī jāpublicē.

Viņš arī paskaidro, ka attēlā nav redzams tieši šīs sugas atklāšanas brīdis, taču fotogrāfijas tapušas tās pašas ekspedīcijas laikā. Aģentūra LETA ziņo, ka nekas plašāk par atklāto kukaini netiek stāstīts un raksturots.

Tas bija tieši tas brīdis dabā, kad es varēju pateikt, ka tā ir jauna suga.
Dmitrijs Teļnovs, entomologs
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta iepriekš norādījis: "Ir gandarījums, ka praksē ir izdevies pierādīt to, ko vienmēr esam teikuši – eParakstu ir iespējams izmantot jebkur, kur vien cilvēks atrodas – arī mūžamežos un vietās, kur cilvēks pirms tam nav spēris kāju."

Pusgada laikā kopš atgriešanās no ekspedīcijas zinātnieks ir veicis ekspedīcijas laikā ievāktā materiāla šķirošanu. Provizoriskā informācija liecina, ka kopumā ekspedīcijas laikā ievākts ap 4000 vaboļu un vairāk nekā 3000 citu bezmugurkaulnieku grupu indivīdu. Tas ir aptuveni divas līdz trīs reizes mazāk nekā vidēji ievākts iepriekšējās ekspedīcijās, jo 2015.gadā reģionā valdošais sausums un klimatiskās izmaiņas ietekmējušas gan pašu ekspedīcijas norisi, gan iegūtā materiāla daudzveidību.

Provizoriskie dati liecina par vismaz 40 zinātnei jaunu sugu atklāšanu, tomēr jaunatklājumu skaits visticamāk pieaugs, pilnībā pabeidzot savākto paraugu apstrādi. Pašlaik Teļnovs iegūto materiālu koplieto ar speciālistiem visā pasaulē. ASV, Vācijas, Itālijas, Japānas, Austrālijas un Krievijas u.c. valstu konkrēto bezmugurkaulnieku grupu speciālisti saņem uz apstrādi savas grupas indivīdus. Materiāla noteikšana un aprakstīšana var ilgt vēl vairākus gadus.

Pagaidām ir jau apstiprinātas līdz šim zinātnei nezināmas sugas no ložņvaboļu, skrejvaboļu, spīduļu, sarkanspārņu, piepjvaboļu, īsspārņu u.c. dzimtām. Jaunas sugas nosaukuma starptautiska reģistrācija notiek pēc zinātniska raksta publicēšanas. Šobrīd ir apstiprināta arī viena zinātnei jauna mikroskopisko augsnes gliemežu suga, kā arī vismaz piecas līdz šim nezināmas sugas no citām sauszemes gliemežu grupām. Pirmo reizi zinātnes vēsturē šīs ekspedīcijas laikā ir izdevies novērot 15 centimetrus garu tūkstoškāji no Tamarau kalnu dienvidu piekājes. Apstiprinātas ir arī deviņas zinātnei jaunas zemesblakšu dzimtas sugas, savukārt no sīksiseņu dzimtas - divas jaunas sugas.

Viens no lielākiem ekspedīcijas jaunatklājumiem ir septiņu jaunu sarkanspārņu sugu un pat vienas jaunas ģints konstatēšana vien divu stundu ilga pārgājiena laikā Arfak kalnos Anggi ezeru apkārtnē.

"Izbrīnu rada fakts, ka šajā pārgājienā ir konstatēta virkne ar citām vaboļu sugām (mīkstspārņi, lapgrauži u.c.), kurām ir ļoti līdzīgs ķermeņa krāsojums kā iepriekš minētajām jaunajām sarkanspārņu sugām. Ņemot vērā faktu, ka sarkaņspārņi ir indīgi, varam secināt, ka Arfak kalnos izveidojies unikāls sugu komplekss, kad nekaitīgas vaboles aizsargājas pret plēsējiem, maskējoties par nemaz neradniecīgām indīgām sugām. Šādu parādību bioloģijā sauc par mīmikriju," skaidro Teļnovs.

Viens no ekspedīcijas mērķiem ir arī veidot jaunas sadarbības vides aizsardzības projektu īstenošanai. Pašlaik, balstoties uz 2015.gada ekspedīcijas rezultātiem, sadarbībā ar starptautiskajām vides aizsardzības organizācijām notiek darbs pie Arfak kalnu dabas rezervāta teritorijas paplašināšanas. "Mani jaunākie koku ķenguru un proehidnas atradumi šobrīd ir apdraudēti, jo šim īpašajām sugām ārpus pašreizējas rezervāta teritorijas nav likuma aizsardzības, kā to nodrošina rezervāta statuss," uzsver Teļnovs.

Ekspedīcijas rezultātā šobrīd top vairākas zinātniskās publikācijas. Daļa iegūto datu tiks publicētas jau 2017. gadā starptautisko grāmatu sērijā "Biodiversity, biogeography and nature conservation in Wallacea and New Guinea", ko izdod Latvijas Entomoloģijas biedrība.

Zinātniskā ekspedīcija uz Papua mūžamežiem Jaungvinejā norisinājās 2015. gada septembrī. Entomologam Teļnovam šī bija jau 11. ekspedīcija uz šo reģionu, un viņš ir atklājis apmēram 10 daļu no pasaulē zināmajām ložņvaboļu sugām.

Teļnovs Papua mūžamežos Jaungvinejā ir fiksējis jaunas sugas atklāšanas brīdi, lietojot drošu elektronisko parakstu, ko izsniedz VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Šis ir pirmais LVRTC zināmais gadījums, kad zinātnieks lauka pētījumu apstākļos izmanto eParakstu, kā arī pirmais LVRTC zināmais gadījums, kad eParaksts tiek lietots, izmantojot satelīttelefonu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit