Foto: Shutterstock
Neviens vien pašaudzētu zaļumu entuziasts sēj, stāda un kopj savus lolojumus, strikti ņemot vērā dārza darbu kalendārā noteiktos laikus darbu veikšanai atbilstoši Mēness stāvokļa parametriem. "Kalendāri ir labs palīglīdzeklis dārza darbu plānošanā, taču jārēķinās ar augu fizioloģiju," atzīst Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BDV) galvenā agronome un siltumnīcu vadītāja Laima Ozoliņa.

Pieņemts ticēt, ka Mēness gravitācija rada ne vien paisumu un bēgumu okeānos, bet liek cikliski mainīties arī sulu apritei augos. Par svarīgākajiem Mēness stāvokļa parametriem, kas nosaka sulu aprites izmaiņas, un tātad arī augu reakciju uz šo ietekmi, tiek uzskatīta Mēness fāze, Mēness attālums līdz Zemei, kā arī Mēness kāpjošs vai lejupejošs ceļš pie debesjuma.

Jāņem vērā arī auga fizioloģija

Ozoliņa atklāj, ka BDV iespēju robežās respektē un izmanto dārza darbu kalendāru. "Ja ir iespēja, tad mācību prakses ar stādīšanas darbiem liekam stādāmajās dienās. Gadās, ka tas neizdodas, tomēr nevar apgalvot, ka tad nu itin nekas neizaug," skaidro agronome. Viņa piebilst, ka kalendāri esot labs palīglīdzeklis dārza darbu plānošanā, taču jārēķinās ar augu fizioloģiju, piemēram, Alpu vijolītes vasarā neuzziedināsi. Ja augam nepieciešama gara un silta diena, tad nemēģini to audzēt ziemā.

"Mēdz būt, ka uznāk silts pavasaris, viss uzzied ātrāk, bet ārā vēl nest nevar, jo zeme sasalusi. Tad augi telpās pāraug. Gadās, ka vēlāk stādīti augi apsteidz agrāk stādītos augus. Ņemot vērā konkrētā gada laikapstākļus, var sēt vienu un to pašu kultūru ar nelielu intervālu – vienu līdz trim nedēļām starpā. Cilvēkiem ir arī sava individuālā pieredze, to vajag piefiksēt un veiksmes gadījumā atkārtot nākamajā gadā," teic Ozoliņa.

Audzējot lielos apjomos – nederēs

Dārzkopības institūta (DI) Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadītājs Edgars Rubauskis atzīst, ka ikdienā nevadās pēc dārza darbu kalendāra. Viņš skaidro: "Vienkārši skatāmies, kāda ir attīstība augiem, kādi ir laikapstākļi un procesi dabā. Pēc Mēness fāzēm mēs nevadāmies. Ja audzē konkrētus apjomus, nevar visu sagaidīt un izdarīt attiecīgajos brīžos." Taču Rubauskis nevar noliegt šāda kalendāra efektivitāti, jo nav par to pietiekami padziļināti interesējies. Viņš piekrīt tam, ka kaut kāda Mēness ietekme uz augiem esot. "Dažreiz es arī paskatos, kad ir jauns Mēness, jo tajā brīdī augi augs labāk virs zemes un augs arī lakstu daļa. Ja es tajā brīdī, piemēram, kaut ko griezīšu, tad tas augļu kokiem un krūmiem veicinās augšanu," stāsta DI pārstāvis. Viņaprāt, dārza darbu kalendārs ir piemērots mazdārziņu īpašniekiem: "Ja cilvēkam, pēc tā vadoties, viss izdodas, tad kāpēc lai neskatītos? Tad vismaz ir kaut kāds plāns, pie kura var pieturēties."

Izmantot dārza darbu kalendāru zaļumu audzēšanai mājas apstākļos iesaka arī stādaudzētavas "Blīdene" valdes priekšsēdētājs Rinalds Rullis. "Ja tas nav lielos apjomos un tam ir laiks, tas noteikti palīdz, un ir labāks rezultāts. Mājas apstākļos, ja ir tā tomātu diena ielikta kalendārā, tad noteikti labāk tajā dienā sēt, jo būs ticība un pārliecība. Kā saka, lai viss notiek pēc fen-šui un lai sirds būtu mierīga," ar humoru pauž Rullis.

Savā stādaudzētavā šādu kalendāru gan Rullis izmantojot minimāli, jo atzīst, ka bankrotētu, ja tā darītu. "Iespējams, ka tas, kas ir sēts augošā Mēness fāzē, aug labāk, bet nav tā, ka mums kaut kas neaugtu. Nedaudz ņemam to vērā, jo mūsu agronomi arī te kaut kādas retākas sēkliņas iesēj Mēness fāzē, lai pašiem būtu gaišāks prāts un labākas domas par to visu. Taču ražošanai, kad mums ir jāsapodo un jāizpiķē 50 000 puķītes, mēs nevaram paspēt dažās piemērotākajās dienās visu izdarīt. Lai to fiziski izdarītu, vajag trīs nedēļas no vietas, mēs nevaram to izdarīt vienā nedēļā un uz divām visu atlikt. Mēs ne dienu nedrīkstam procesu apturēt Mēness fāžu dēļ," skaidro stādaudzētavas pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!