Foto: Latvijas Ornitoloģijas biedrības arhīvs
Lai neļautos ekoskumju vilnim, satraukumu par planētas nākotni ieteicams pārvērst rīcībā. Darīt labus darbus dabas (līdz ar to arī paša cilvēka) labā ir iespējams kā vienatnē savā pagalmā vai petīcijās, tā arī kopā ar citiem, dodoties izzinošos pārgājienos, talkās, piketos un ne tikai. Kādas ir iespējas iesaistīties dabas un vides aizsardzībā Latvijā, stāsta organizāciju pārstāvji.

Palīgos dabai

"Vides organizāciju darbā sabiedrības iesaistei ir ļoti būtiska loma, lai efektīvāk varētu risināt ar vides aizsardzību saistītus jautājumus," ir pārliecināta Pasaules Dabas fonda Latvijā pārstāve Daina Šteinberga, uzsverot, ka praktiski darbi dabas daudzveidības uzturēšanā vai ietekmes uz vidi mazināšanā veido izpratni un sniedz zināšanas. Pasaules Dabas fonds Latvijā īsteno programmas ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, Baltijas jūras un saldūdens ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, klimata pārmaiņu mazināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, regulāri daloties arī pasaules mēroga ziņojumos par situāciju dabā vai piedāvājot tematiskus kalkulatorus, kur pašam aprēķināt savu ekoloģisko pēdu, dzīvesveida ietekmi uz klimatu vai ietekmi uz jūru.

Skolām reizi gadā ir iespēja iesūtīt idejas grantu programmai "Ielaid skolā dabu", kuras mērķis ir izglītot skolēnus un skolotājus par bioloģisko daudzveidību, attīstot praktiskās iemaņas dabas izpētē. Tā ir iespēja skolas apkaimē izveidot ārstniecības augu dobi, iestādīt vietējas sugas koku, uzbūvēt kukaiņu māju vai atgūt dabisku zālāju. Ik gadu 23. martā noris Zemes stunda, kas ir vērienīgākā vides akcija pasaulē, aicinot cilvēkus veltīt vienu stundu Zemes "veselības" uzlabošanai, izvērtējot savus paradumus pārtikas, ūdens, enerģijas patēriņā.

Foto: Aija Bley
"Dabas atjaunošanas talkas ir veids, kā ikviens var līdzdarboties upes vai, jo īpaši, aizsargājamas dabas teritorijas atjaunošanā vai dabas daudzveidības uzturēšanā," teic Šteinberga. Katru gadu Pasaules Dabas fonds no maija līdz pat oktobrim organizē vairākus desmitus talku visā Latvijā. Turklāt talkošanai katrs var izvēlēties sev tīkamu vietu dabā – pļavu, purvu, upi vai mežu – un pievienoties talkai individuāli, ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem. Atsevišķi vienojoties, šādi dabas atjaunošanas darbi var notikt arī visa uzņēmuma darbiniekiem, ļaujot saliedēties kolēģiem, kopīgi veltot laiku dabai. Turklāt uzņēmumiem domāt par savu ietekmi uz vidi, mazinot ekoloģisko pēdu, vienlaikus arī taupot līdzekļus, palīdzēs programma "Zaļais birojs".

Ja talkošanai roka vēl neceļas, kājas var ievingrināt, arī dodoties Pasaules Dabas fonda rīkotos dabas izzināšanas pārgājienos upju krastos, mežos un purvos. Ja sirdij tuvāka ir jūra, vasarā ir vērts pieteikties Vides izglītības fonda ikgadējai zaļajai ekspedīcijai "Mana jūra", lai pārgājienu apvienotu ar piejūras atkritumu monitoringu.

Foto: Vides izglītības fonds

Ko es varu darīt?

Piedalies talkās. Ne tikai piedalies citu rīkotajās dabas talkās, bet talko arī vienatnē, ikreiz esot dabā, piemēram, neatstājot tur citu nomestos atkritumus.

Uzraugi politiķus un piedalies vēlēšanās. Pievērs uzmanību priekšvēlēšanu solījumiem un politisko partiju attieksmei pret dabas un vides jautājumiem un pieprasi pārdomātu rīcību!

Esi pilsoniski aktīvs. Atbalsti pilsoniskās aktivitātes! Ne tikai dalies ar informāciju par pasākumu, piemēram, piketu, bet atrodi laiku tajā piedalīties arī pats.

Ziedo arī savu laiku

Mēs daudz stāstām par Latvijas dabas problēmām – par to, kā izzūd dzīvotnes, kā mazinās dabas daudzveidība, cik slikti klājas pļavām un kā izzūd vecie meži. Sabiedrības attieksme liecina, ka cilvēkus tas satrauc. Tie vaicā – bet ko mēs varam darīt pļavu, mežu labā?
Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda pārstāve

Viens no veidiem, kā stiprināt labos darbus dabas labā, ir atbalstīt dabas un vides aizsardzības organizācijas, ziedojot tām. Piemēram, Latvijas Dabas fonds ziedojumus izmanto dabisko pļavu atjaunošanai, mitrāju atjaunošanai, kā arī tiešsaistes kameru darbības nodrošināšanai. Tajās sekot norisēm dabā var ikviens. Taču ziedot ir iespējams ne tikai naudu, bet arī savu laiku un uzmanību, piemēram, kļūstot par brīvprātīgo. Brīvprātīgie ir nozīmīgs atbalsts, ko Latvijas Dabas fonds aicina palīgā, kad organizē pasākumus, talkas, pilsoniskas akcijas un piketus. Turklāt arī dalīšanās ar informāciju sociālajos tīklos vai stāstīšana par aktuālajām diskusijām vides jomā radiem, draugiem un paziņām, veicinot izpratni par dabas aizsardzības jautājumiem plašākā sabiedrībā, ir labs darbs, ko var paveikt ikviens.

Foto: Kristians Luhaers
"Dabas daudzveidības situāciju visvairāk un tiešā veidā ietekmē tas, kā apsaimniekojam dabas resursus, tātad lauksaimniecība un mežsaimniecība," norāda Brizga-Kalniņa. Darīt labu dabai var arī savā nodabā. Piemēram, apkaimē saglabāt vietas, kas ir svarīgas dabas daudzveidībai, – vietas, ko neizpļauj, atstāj pa zaru čupai, izveido dīķīti, kas kalpo gan par putnu dzirdinātavu, gan par abinieku nārsta vietu. Atstājot vietu dabai, tā iemājos arī tuvāk cilvēkam, sekmējot arī paša labbūtību. Pašreiz Latvijas Dabas fonds aicina iesaistīties Pilsētas pļavu kustībā.

"Pilsētas pļavas veidojam sadarbībā ar apkaimju biedrībām, tāpēc gandrīz katrā Rīgas apkaimē ir sava pļaviņa. Priecājamies, kā apkaimju iedzīvotāji uzņemas par tām atbildību, pieskata, aprūpē," teic Brizga-Kalniņa. "Izveidot pļavas puķu saliņu sev pieejamā teritorijā var ikviens pats, savā pagalmā vai apstādījumos iesējot pļavas puķu sēklas, kuras var ievākt katrs pats. Lai tas izdotos, esam sagatavojuši arī videoinstrukciju."

Ko es varu darīt?


Paraksti petīcijas un iniciatīvas. Ja ieraugi aicinājumu parakstīt kādu petīciju, kuras iniciatori iestājas par konkrētu dabas aizsardzības jautājumu, izvērtē iespēju to atbalstīt ar savu balsi. Ielūkojies portālā "Manabalss.lv" un atbalsti iniciatīvas arī tur!

Izvēlies vietējas izcelsmes produktus. Savā pārtikas grozā liec to, kas ir mērojis pēc iespējas īsāku ceļu līdz tam. Izvēloties medu, kazas piena produktus vai gaļu, atrodi to, kas nāk no Latvijas dabiskajām pļavām.

Ziedo ne tikai naudu, bet arī savu laiku un uzmanību. Lai labie darbi notiktu, svarīgi ir ne tikai finanšu līdzekļi, bet arī darba rokas – ikviena cilvēka iesaiste.

Katrs skaitās


Biedriem kuplākā un senākā pašmāju dabas aizsardzības organizācija, kura rūpējas par savvaļas putnu daudzveidības saglabāšanu un kurai var piepulcēties ikviens, ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība. "Lai apzinātu putnu sugu populāciju situāciju un to tendences Latvijā, ļoti svarīga ir brīvprātīgo iesaiste gan putnu uzskaitēs, ko īstenojam, gan putnu novērojumu ziņošanā, piedaloties pavasara un rudens Putnu dienās, ierakstot putnu balsu audiopiecminūtes, ziņojot par putniem pie barotavām. Jo vairāk datu no iespējami dažādām, jo īpaši nomaļām, vietām Latvijā, jo pilnīgāka aina par situāciju putnu pasaulē," skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības sabiedrības izglītības un iesaistes virziena vadītājs Agnis Bušs.

Turklāt nav jābīstas, ja pazīsti vien balto stārķi vai zilzīlīti pie savas barotavas – ikviens putns ir vērtīgs. Ikviens novērojums ļauj ieraudzīt vairāk. Tiem, kuri grib iepazīt putnus tuvāk, ir iespēja apmeklēt rudeņos notiekošos putnu kursus, kas jaunajiem biedriem ir pieejami bez maksas. Ja nolem ziedot, tev ir iespēja izvēlēties arī konkrētu mērķi, piemēram, atbalstīt mākslīgo ligzdvietu izvietošanu kritiski apdraudētajiem ūpjiem vai uzdāvināt izglītojošo nodarbību kādai klasei par svēteli jeb balto stārķi.

Foto: Ilona Gaile
"Kļūt par biedru, atbalstot labos darbus putnu un līdz ar to arī pašu cilvēku labā, var jebkurš – mazi, lieli, arī ģimenes, iesācēji un pieredzējuši putnu vērotāji dažādos vecumos un profesijās," uzsver Bušs, piebilstot, ka biedrībai ir arī domubiedri reģionos – vietējās grupas Rīgas, Jūrmalas, Cēsu, Ventspils, Kandavas, Madonas, Rēzeknes, Litenes, Liepājas, Sēlijas apkaimē. Iesaistīties var arī, atvēlot savu laiku, piemēram, sarīkojot vietēja mēroga Putnu dienu pasākumu gājputnu migrācijas laikā – rudenī vai pavasarī – vai arī palīdzot pamanīt un iepazīt putnus tuvējā apkaimē citiem, kaut vai sava bērna klasesbiedriem.

Rūpes par putniem nozīmē arī rūpes par to mājām – par mežiem, ūdeņiem, laukiem. Dabai saudzīga saimniekošana šajās dzīvotnēs ir veids, kā katrs no mums pats var pielikt roku putnu saudzēšanā. Īpaši svarīgi ir netramdīt putnus to ligzdošanas laikā: kaut vai saudzējot 2024. gada putnu, piekrastē ligzdojošo mazo zīriņu, ir svarīgi turēt pavadā savu četrkājaino draugu un nerīkot masveida pārgājienus gar jūru vasaras pirmajā pusē.

Foto: Biedrības "Dzīvnieku brīvība" arhīvs
Iestāties par dzīvniekiem, to tiesībām uz dzīvi bez ciešanām mudina biedrība "Dzīvnieku brīvība", pateicoties kurai kopš 2017. gada ar likumu liegta savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā, bet pašreiz turpinās cīņa par kažokādu atstāšanu pagātnē. Arī te dzīvnieku aizsardzību stiprinās atbalsts ar ziedojumu, pievienošanās biedru pulkam skaļākai balsij vai brīvprātīgajiem aktīvistiem lielu darbu veikšanai. Ikdienā biežāka vietējo augu valsts produktu izvēle paša maltītei mazinās dabas resursu patēriņu industriālajai lopkopībai un tās ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Ko es varu darīt?

Meklē dižkokus, retas sugas vai lielas putnu ligzdas. Lai saudzētu dabu un rūpētos par tās daudzveidību, ir būtiski apzināt vietas, kuras ir īpaši aizsargājamas. Ja izdodas atrast dižkoku, novērot retu sugu vai ieraudzīt lielu putnu ligzdu, ziņo par to dabas organizācijām vai reģistrē atradumu portālā "Dabasdati.lv".

Izgatavo drošu putnu būrīti. Rūpēs par putniem izgatavo pats un atrodi vietu putnu būrītim, kā arī neaizmirsti par tā ikgadēju iztīrīšanu!

Iesaisties sabiedriskajā zinātnē. Ne tikai vēro dzīvniekus, tostarp putnus, bet arī ziņo par novēroto portālā "Dabasdati.lv", jo šie dati kļūst par vērtīgu informāciju tālākiem pētījumiem dabas aizsardzības pilnveidošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!