Ceļā uz drošu un videi draudzīgu elektroenerģiju: ko mainīs 2025. gads?
Foto: Imago/Scanpix/LETA

Baltijas valstis vēsturiski ir darbojušās sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām, taču jau vairākus gadus notiek sagatavošanās darbi, lai arī Baltija pilnībā iekļautos Eiropas elektroenerģijas sistēmā. Pāreja jeb tā saucamā sinhronizācija ar Eiropu plānota 2025. gadā. Kā tas notiks un ko nozīmēs elektroenerģijas patērētājiem – atklāj nozares pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā kā Baltijas valstis kopš 2004. gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, arī Baltijas valstu ekonomika un citi sektori ir daļa no Eiropas kopējās sistēmas, taču Baltijas energosistēma aizvien ir Krievijas apvienotās energosistēmas sastāvdaļa. Tas nozīmē zināmu Latvijas atkarību no lielā austrumu kaimiņa.

"Baltijas energosistēmai no Eiropas kontinentālās energosistēmas ir atšķirīga sistēmas frekvence, kas ir ļoti būtisks elektroenerģijas stabilitātes un kvalitātes parametrs, tāpēc šādā ziņā šobrīd Baltijas valstis ir izolētas no Eiropas kā enerģētiskā sala, jo Krievija kontrolē šo būtisko parametru – sistēmas frekvenci. Desinhronizācija no Krievijas apvienotās energosistēmas un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nozīmē gan drošību un neatkarību, gan arī ekonomiskus ieguvumus," skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.

Eiropas enerģētikas sektors balstās tirgus principos, un Baltijas energosistēmas pievienošanās nozīmēs piekļuvi daudz plašākam elektroenerģijas tirgum, dažādākām piegādēm un lielākai konkurencei, kas ilgtermiņā sniedz gan elektroapgādes drošumu, gan konkurētspējīgākas cenas, kā arī inovatīvu un plašāku pakalpojumu klāstu.

"Attiecībā uz Krievijas energosistēmu Baltijas valstis šobrīd tirgojas tikai ar viena uzņēmuma starpniecību, kas ir Krievijas valsts monopoluzņēmums, savukārt virzienā uz Eiropu ir tūkstošiem elektroenerģijas piegādātāju, kas konkurē vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū, tādējādi pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas izmaksas," atklāj Junghāns.

Lai Baltijas energosistēma varētu pievienoties Eiropas energosistēmai, sagatavošanās darbi norit jau vairākus gadus. Kopumā Baltijā izbūves procesā ir ap 500 km jaunu augstsprieguma elektropārvades līniju un tiek rekonstruētas un modernizētas esošās elektropārvades līnijas 800 km garumā, kā arī izbūvēti jauni starpsavienojumi starp Baltijas energosistēmu un Eiropu. Nākotnē Baltijas energosistēmai būs arīdzan jāspēj darboties izolēta darba apstākļos jeb salas režīmā – arī tam tiek veikti sagatavošanās darbi, un notiks testi pirms savienošanās ar kontinentālo Eiropu. Līdz šim lielākā daļa – 75% – sinhronizācijas izmaksu tiek segta ar ES projektu atbalstu. Vēl viens būtisks finansiālais avots ir tā dēvētie sastrēgumu vadības ieņēmumi, ko pārvades sistēmu operatori gūst no uzkrātajiem elektroenerģijas pārslodzes ieņēmumiem, līdz ar to ietekme uz tarifu tiek pēc iespējas minimizēta.

Arī Eiropas elektroenerģijas ražošanas standarti attiecībā uz apkārtējo vidi ir krietni vien augstāki nekā Krievijā.

"ES elektrostacijas, kuras emitē siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, tostarp CO2, ir spiestas iegādāties CO2 emisiju kvotas, savukārt Krievijā šāda stimula ievērot vides prasības joprojām nav. Tas ir ļoti uzskatāms veids, kā Eiropā elektroģenerācija virzās uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku modeli, kas saslēdzas ar Eiropas Zaļo kursu, kurš savukārt paredz līdz 2050. gadam Eiropā sasniegt nulles CO2 emisiju līmeni. Maksas noteikšana ogļskābās gāzes izmešiem ir viens no instrumentiem, kā veicināt investīcijas ražotnēs, kas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emitē mazāk vai neemitē vispār. Līdz ar to ogļu vai degakmens elektrostacijām kļūs arvien grūtāk konkurēt. Pateicoties tirgus ekonomikā balstītiem principiem, pakāpeniski tiek veicināta elektrības ģeneratoru nomaiņa gan ES kopumā, gan arī Baltijā," rezumē Junghāns.

Stabilas elektroapgādes pamatā – vēl plašāka digitalizācija un viedizācija

Abas šīs izmaiņas – gan sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu, gan Eiropas Zaļā kursa mērķi dalībvalstīm – tiešā veidā skar elektroapgādes nodrošināšanu nākotnē. "Jaunie noteikumi nosaka, ka enerģētikas sektoram ir pakāpeniski jāmainās no tradicionālās naftas, gāzes un ogļu ģenerācijas uz videi draudzīgāku elektroenerģiju, kura ir zaļāka, bet vienlaikus arī svārstīga un grūtāk kontrolējama. Turklāt minētais ir jāsasniedz rentablā veidā, lai arī turpmāk tiktu nodrošināti droši un nepārtraukti pakalpojumi, vienlaicīgi saglabājot zemākās iespējamās izmaksas," norāda AS "Sadales tīkls" datu platformas vadītājs Tomass Liepnieks.

Kā atklāj Liepnieks, zaļajai enerģijai piemīt vairākas īpatnības, kas jāņem vērā, rūpējoties par stabilu un nepārtrauktu elektroapgādi nākotnē.

Ir būtiski, lai klientam tiktu nodrošināta stabila sistēmas darbība arī tad, kad klienta enerģijas ģenerators pats nespēj saražot vajadzīgo elektrības daudzumu, piemēram, naktī, kad nav saules, vai bezvēja laikapstākļos. Šādi var rasties situācijas, kad izkliedēti saražotās elektrības nepietiek, un tad klientam ir jābūt iespējai "paņemt" elektroenerģiju no publiskā tīkla.

Vienlaikus var rasties arī pretēja situācija – kad klienta ģenerators saražo lielāku elektroenerģijas apjomu, nekā nepieciešams pašpatēriņam, tad arī ir svarīgi nodrošināt iespēju šo enerģijas pārpalikumu nodot publiskajā tīklā, lai to izmantotu tad, kad būs nepieciešamība.

Rezumējot: elektrotīklam ir jābūt spējīgam elastīgi nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi neatkarīgi no svārstībām, ko ietekmēs laikapstākļi vai klientu pieprasījums. Kā nodrošināt stabilu, drošu un videi draudzīgu elektroapgādi un vienlaikus sabalansētu sistēmas darbību?

"Raugoties uz elektroenerģijas tirgus dinamisko attīstību, var redzēt, kā pakāpeniski mainās patērētāja loma – no tikai elektroenerģijas patērēšanas uz patstāvīgu tās ražošanu pašpatēriņam. Šādi klientiem paveras jaunas iespējas piedalīties elektroenerģijas tirgus procesos, tālākā nākotnē, iespējams, pat iesaistoties mājražotāju vai to apvienību sistēmas balansēšanā. Attiecīgi elektroenerģijas sadales sistēmai atsevišķos gadījumos jau ir un nākotnē arvien biežāk būs jādarbojas kā lielam akumulatoram, lai nepieciešamības gadījumā tā var ne tikai dot, bet arī saņemt pretī lieki saražoto un konkrētajā brīdī nepatērēto elektroenerģiju, vēlāk to pēc nepieciešamības atgriežot klientam. Divvirzienu plūsma būs jānodrošina gan fiziskajā elektrotīklā – vados un transformatoros –, gan arī digitālajā infrastruktūrā, integrējot visus tirgus dalībniekus vienotā datu plūsmā," atklāj Liepnieks.

Sākot ar 2023. gadu, "Sadales tīkls" būs arī nacionālās elektroenerģijas datu platformas turētājs. Proti, visi valsts elektroenerģijas tirgus dati atradīsies vienā sistēmā pēc vienota standarta. Šis būs nozīmīgs solis tālākas nozares procesu automatizācijas un ciešākas integrācijas virzienā starp visiem tirgus dalībniekiem gan Latvijā, gan arī virzībā uz turpmāku integrāciju vismaz ar Baltijas valstu tirgiem.

Līdz ar to nākotnē pieaugs digitālās infrastruktūras nozīme, kas svarīga tirgus dalībnieku savstarpējai koordinēšanai un procesu automatizācijai. Kā tas izpaužas darbībā? "Piemēram, ja ātrās elektrotransporta uzlādes stacijā pēkšņi ir nepieciešams uzlādēt vairākus elektrotransporta līdzekļus vienlaicīgi, bet reģionā pieejamā jauda nav pietiekama, informācijas sistēmas automātiski atslēdz tos patērētājus, kuri ir piekrituši to jaudas īslaicīgai samazināšanai, – ar mērķi īslaicīgi līdzsvarot sistēmas darbību, savukārt transporta līdzekļa īpašniekiem tas nodrošinās iespēju saņemt konkrētajā brīdī nepieciešamo pakalpojumu. Tā ir ātras reakcijas darbība, ko nav iespējams nodrošināt manuāli," skaidro Liepnieks. "Turklāt, raugoties desmit un vairāk gadu perspektīvā, visticamāk, dažādi tehniskās infrastruktūras izaicinājumi, kurus radīs zaļo inovāciju ienākšana tirgū, tiks risināti tieši ar digitālo servisu un produktu palīdzību, samazinot nepieciešamību ieguldīt līdzekļus elektrotīkla infrastruktūras pārbūvē."

Tiesa, šodien pilnībā bez elektrotīkla pielāgošanas iztikt nav iespējams, un tas ne tuvu nav lēts prieks: "Pašreizējā elektrotīkla infrastruktūra būs jāpielāgo jaunajām tendencēm. Ja to nedarīsim, tad ilgtermiņā klientiem var ne vien pieaugt sistēmas lietošanas izmaksas, bet valstī var arī netikt radīti nepieciešamie apstākļi ambiciozo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai," noslēgumā atklāj "Sadales tīkla" datu platformas vadītājs.

AS "Sadales tīkls" organizētais forums "AC/DC Tech", kurā detalizētāk informēs par izaicinājumiem un tuvākajos gados gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā, notiks 4. martā no pulksten 10.00 līdz 13.30, un interesenti tam varēs sekot līdzi tiešsaistē – portālā DELFI, kā arī "Sadales tīkla" "Facebook" lapā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstsprieguma tīkls Baltija Eiropas Savienība Elektroapgāde Globālā sasilšana Sadales tīkls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam