Ebreju glābēja Valenberga nāve
Uzņēmējs un arhitekts Rauls Gustavs Valenbergs tiek uzskatīts par Otrā pasaules kara varoni. Viņš, būdams zviedru diplomāts nacistu okupētajā Ungārijā, izglāba līdz pat 60 000 ebreju, tiem izdalot viltotas pases, kā arī nodrošinot ar ēdienu un medicīnisko palīdzību.
Savukārt, kad padomju armija nacistiskajai Vācijai atkaroja valsti pēc valsts, Budapeštas ielenkuma laikā Valenbergs tika arestēts uz aizdomu pamata par spiegošanu. Gandrīz divus gadus vēlāk Padomju Savienība paziņoja, ka zviedrs miris 1947. gada 17. jūlijā Maskavas Ļubjankas laukumā esošajā VDK centrālās ēkas cietumā no sirds mazspējas vai sirdstriekas. Viņa ķermenis tika kremēts bez jebkādu pārbaužu veikšanas.
Lielu daļu šāds skaidrojums nepārliecināja, un 1991. gadā Krievijas valdības iniciētā izmeklēšanā tika nonākts pie slēdziena, ka Valenbergs, visticamāk, nogalināts noindējot. Tomēr arī pēc šī slēdziena izskanējuši vēl citi minējumi, tostarp versija, ka viņš nošauts, piekauts līdz nāvei vai pat turpinājis dzīvot ieslodzījumā līdz pat 1987. gadam, ko apliecinājuši pat vairāki citi ieslodzītie, kuri viņu sakāmies redzējuši.
Tomēr vislielākā mīkla ir iemesls, kāpēc ebreju glābēju vispār bija nepieciešams arestēt un paturēt apcietinājumā vēl ilgi pēc kara.
