Nezināmais Annas Frankas nodevējs
Mazās Annas Frankas traģiskais liktenis ir plaši zināms - Vācijā dzimusī ebreju meitenīte kopā ar ģimeni pārcēlās uz Amsterdamu, kur ilgu laiku slēpās no nacistu režīma, sarakstot dienasgrāmatu. Ģimenes slēptuve tika atrasta, un Anna mira koncentrācijas nometnē. Savukārt viņas dienasgrāmatu uzgāja kāds paziņa un vēlāk Frankas tēvs panāca tās nodrukāšanu.
Šis traģiskais stāsts un Annas Frankas pierakstos pieminēto cilvēku likteņi liek uzdot jautājumu, kurš ģimeni nodeva.
Laika gaitā vainoti ir ļoti daudzi. Viens no ticamākajiem vaininiekiem ir par slēptuvi kalpojošās ēkas pārzinis Vilems van Mārens. Kad apsūdzības vērsās pret viņu, visi liecinieki jau bija miruši, tostarp nacistu virsnieks Jūlius Detmens, kurš reiz saņēma zvanu no nodevēja.
Cits aizdomās turamais ir Annas tēva Oto Franka sens draugs Tonijs Ahlers, kura dēls Antons jau ilgus gadus pēc sava tēva nāves apgalvoja, ka tieši tēvs ģimenes atrašanās vietu paziņoja Gestapo. Arī apkopēja Lena Hartoga van Bladerena varēja būt nodevēja, jo vēlāk ir fiksēts, ka viņa zinājusi par mājā dzīvojošajiem ebrejiem. Kā vēlākā izmeklēšanā atklājies, cilvēki paslēptuvi zinājuši un teorētiski Franku ģimeni "atmaskot" varējis ikviens.
