Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēgušas pamieru
Foto: TASS/Scanpix/LETA

Armēnija un Azerbaidžāna otrdien ar Krievijas starpniecību noslēgušas pamieru, pārtraucot nesenās sadursmes pie abu valstu robežas, paziņojusi Armēnijas Aizsardzības ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sadursmes, kā rezultātā kritis viens Armēnijas karavīrs un 12 sagrābti gūstā, izraisīja bažas par vēl vienu konfliktu abu valstu starpā.

"Ar Krievijas puses starpniecību panākta vienošanās pārtraukt uguni uz Armēnijas austrumu robežas (..). Situācija ir nosacīti stabilizējusies," paziņoja Armēnijas Aizsardzības ministrija.

Ministrija atklāja, ka sadursmēs gājis bojā vismaz viens Armēnijas karavīrs un Armēnija zaudējusi kontroli pār divām militārām pozīcijām.

Ministrija arī ziņoja, ka Azerbaidžāna sagūstījusi 12 tās militārpersonas.

Abas puses apsūdzēja viena otru sadursmju izraisīšanā uz robežas.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka sadursmēs ievainoti divi tās karavīri. Ministrija pavēstīja, ka sadursmes sākuši Armēnijas karavīri, kurus Azerbaidžānas karavīri apturējuši, aplenkuši un aizturējuši.

Armēnijas Aizsardzības ministrija savukārt ziņoja, ka Azerbaidžānas spēki centušies izlauzties cauri robežai un tikuši atstumti atpakaļ.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans apsūdzēja Azerbaidžānu "agresijā Armēnijas suverēnajā teritorijā".

"Azerbaidžāna un spēki, kas to atbalsta, vēršas pret Armēnijas valstiskumu, suverenitāti un neatkarību," sacīja Pašinjans, norādot uz Turciju, kas atbalstīja Baku konfliktā par Kalnu Karabahas reģionu.

Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Pēc nesenajām sadursmēm Armēnija ir lūgusi Krievijai palīdzību, lai aizsargātu savu teritoriālo suverenitāti pret Azerbaidžānas uzbrukumu.

"Ņemot vērā, ka notika uzbrukums Armēnijas suverēnajai teritorijai, mēs lūdzam Krievijas Federāciju aizsargāt Armēnijas teritoriālo integritāti," paziņoja Drošības padomes sekretārs Armens Grigorjans.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsprieda situāciju ar Pašinjanu pa telefonu un vienojās turpināt kontaktēties šajā jautājumā, atklāja Kremlis.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sazvanījās ar kolēģiem Baku un Erevānā un solīja Maskavas palīdzību spriedzes mazināšanā, ziņoja aģentūra "Interfax".

Pirms uguns pārtraukšanas ASV un Eiropas Savienība (ES) aicināja abas puses izbeigt karadarbību un izrādīt savaldību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nikols Pašinjans Armēnija ASV Azerbaidžāna Eiropas Savienība Kalnu Karabaha Krievija Maskava Sergejs Šoigu Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form