ASV plāno atteikties no ietekmes Centrālāzijā un Kaukāzā
Foto: AFP/Scanpix

Baltais nams gatavojot budžetu, kurā partnerības programmām ar Kaukāza un Centrālāzijas valstīm budžets tiks samazināts par vairāk nekā pusi, ziņo "Eurasia Net".

ASV Valsts departamenta programmu finansējums, piemēram, Gruzijai samazināsies no aptuveni 72 miljoniem eiro šogad uz aptuveni 30 miljoniem eiro nākamgad, liecinot 23. maijā publiskoti budžeta sagatavošanas dokumenti. Tas nozīmē gandrīz pilnībā apturēt ASV militāro palīdzību, par 60 % samazināt atbalstu tiesu un pārvaldes sistēmas reformām, un par 37 % – ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, skaidro medijs.

Šie plāni krasi kontrastē ASV prezidenta Donalda Trampa vēl maija sākumā izteiktajiem solījumiem pie viņa atbraukušajam Gruzijas premjeram Giorgijam Kvirikašvili. Tramps tikšanās laikā paziņoja, ka arī jaunā ASV prezidenta administrācija turpinās spēcīgo atbalstu Gruzijai. "ASV, būdamas Gruzijas galvenais stratēģiskais partneris, turpinās atbalstīt Gruziju un šīs saites kļūs tikai stiprākas," pēc tikšanās pārliecināts teica Kvirikašvili.

Lai gan lielākais cietējs no plānotā budžeta samazinājuma, Gruzija nebūs vienīgā ASV finansiālā atbalsta zaudētāja. Kopumā programmām Centrālāzijā un Kaukāzā finansējumu plānots samazināt no aptuveni 195 miljoniem eiro pērn līdz 83 miljoniem eiro nākamgad.

Attiecībā uz otro lielāko ASV palīdzības saņēmēju reģionā – Kirgizstānu – ASV programmu budžets varētu tikt samazināts no aptuveni 43 miljoniem eiro līdz 16 miljoniem. Tikmēr ASV valsts departamenta finansējums programmām Azerbaidžānā, Kazahstānā un Turkmenistānā tiktu nogriezts gandrīz pilnībā.

Budžetu vēl jāapstiprina Kongresam. Kopumā izmaiņas budžetā ietekmē ne tikai Eirāziju, bet programmas arī citos kontinentos, atzīmē medijs. Lielais budžeta samazinājums vairākiem kongresmeņiem licis celt trauksmi, taču skaidri iezīmējas Trampa administrācijas politika samazināt finansiālo atbalstu un līdz ar to arī faktisko ietekmi ārpus ASV robežām, tostarp Centrālāzijā un Kaukāzā.

"Tas nav labi reģionam un ASV attiecībām ar reģionu. Šobrīd Ķīna un Krievija tur ir ļoti aktīvas, un izskatās, ka mēs no turienes aizejam," atklāj bijušais ASV Valsts departamenta un Baltā nama ierēdnis attiecībām ar Krieviju un Eirāzijas programmām Pauls Stronskis.

"Laikā, kad tādas valstis kā Krievija, Ķīna un savā ziņā arī Irāna iegulda simtiem miljonus šajā reģionā, no ASV puses ir tuvredzīgi samazināt tēriņus tik drakoniski," atzīmē "The Heritage Fondation" pārstāvis Lūks Kofijs, uzsverot, ka ņemot vērā kopējo aptuveni 34 miljardu eiro lielo ASV ārpolitikas budžetu, palīdzība šim reģionam jau patlaban ir niecīga.

Visvairāk tiks samazināta tieši militārā palīdzība. Finanses Ārvalstu militārajai finansēšanas programmai, kura paredz līdzekļus ASV ieroču iepirkumiem, plānots samazināt gandrīz visām pasaules valstīm, kuras tos saņēma līdz šim. Vienīgie būtiskie izņēmumi ir lielākie šī budžeta saņēmēji Ēģipte, Izraēla, Jordānija un Pakistāna, kuras kopā saņems militāro palīdzību 4,35 miljardu apmērā.

Tiesa, vienai reģiona valstij atbalstu no ASV plānots palielināt. Uzbekistāna ASV Valsts departamenta programmu ietvaros varētu saņemt ap 9,5 miljoniem eiro, lai gan vēl pērn tā saņēma nedaudz mazāk – aptuveni 9 miljonus.

Tikmēr jaunajā Baltā nama veidotajā budžetā netiek plānots samazināt Pentagona jeb ASV aizsardzības ministrijas palīdzības programmas, kuras līdz šim īpaši aktīvi darbojas tādās minētā reģiona valstīs kā Azerbaidžāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Tags

ASV Azerbaidžāna Baltais nams Ēģipte Gruzija Irāna Izraēla Jordānija Ķīna Krievija Pakistāna Tadžikistāna Uzbekistāna

Comment Form