ASV prezidents Džo Baidens nedomā, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins izšķirsies par kodolieroču pielietošanu pret Ukrainu, liecina prezidenta teiktais intervijā raidsabiedrībai CNN.
"Es nedomāju, ka viņš to darīs. Es domāju, ka no viņa puses ir bezatbildīgi runāt par to, bezatbildīgi, kad vienas no pasaules lielākās kodolvaras līderis runā, ka var pielietot taktisko kodolieroci Ukrainā," teicis Baidens.
Jāatgādina, ka Baidens nesen brīdināja, ka pirmo reizi kopš Aukstā kara pasaule ir "nukleārā Armagedona draudu priekšā".
Intervijā CNN viņš paskaidro, ka destabilizējošs efekts ir jau tikai Putina kodoldraudiem vien, turklāt nav izslēdzama pārrēķināšanas un kļūdas.
"Viss, ko es gribēju pateikt, ir, ka tas var novest pie briesmīga iznākuma. Un ne jau tāpēc, ka kāds grasītos pārvērst to par pasaules karu vai ko tamlīdzīgu, bet vienkārši pēc kodolieroču pielietošanas, kļūdas, ko var pieļaut, pārrēķināšanās. Kas zina, kas notiks," tā Baidens.
"Kļūdas notiek. Un var notikt pārrēķināšanās, neviens nevar būt drošs, kas notiks, un tas var beigties ar Armagedonu," viņš papildina domu.
ASV līderis atteicās intervijā atklāt, kāda būtu ASV atbilde, ja Putins tomēr ķertos pie kodolieročiem, taču Pentagonam tāds plāns esot.
"Tas ir apspriests, bet es negrasos tajā iedziļināties. No mans puses būtu bezatbildīgi runāt, ko mēs darītu vai nedarītu," teica Baidens.
Par to, kāda varētu būt ASV un sabiedroto atbilde, ja Krievija ķertos pie atomieročiem, iepriekš stāstīja bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors un atvaļinātais ģenerālis Deivids Petreuss.
Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir vairākkārt žvadzinājuši kodolieročus. Tēma atkal aktualizējās pēc diktatora Vladimira Putina paziņojuma par "daļējas" mobilizācijas sākšanu 21. septembrī. Kremļa saimnieks uzrunā arī piedraudēja, ka Krievija savu teritoriju aizsargās "ar visiem pieejamiem ieročiem.
"The Washington Post" ziņoja, ka ASV valdība vairākas reizes sūtījusi brīdinājumus Krievijas vadībai atturēties no kodolieroču izmantošanas.
Savukārt medijs "Politico" raksta, ka paredzēt mazas jaudas kodoluzbrukumu, kāds pēc ekspertu domām ir ticamākais scenārijs, ASV var būt sarežģīti.
Par spekulācijām, pret ko varētu būt vērsts šāds Krievijas kodoltrieciens, raidījumā "Komandcentrs" runāja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
