Beness Aijo kļuvis par DTR pilsoni; kaujinieku pase palīdzēšot atjaunot PSRS
Foto: Publicitātes attēli

Latvijā meklēšanā izsludinātais nacionālboļševiku aktīvists Beness Aijo, kurš 2014. gada beigās aizbēga no Latvijas un pievienojās Austrumukrainas prokremliskajiem kaujiniekiem, ir saņēmis Ukrainas teritorijā pašpasludinātās un Krievijas atbalstītās "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) pasi, apgalvo pats Aijo.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Medijiem izplatītā paziņojumā Aijo norāda, ka DTR pasi un pilsonību saņēmis 29. aprīlī un izsaka pateicību kaujinieku vadonim Aleksandram Zaharčenko par šāda rīkojuma parakstīšanu steidzamā kārtā.

"DTR pases saņemšanas man ir augstākais gods! Zvēru ar ticību un patiesību kalpot DTR," teikts Aijo paziņojumā, kuram pievienotas fotogrāfijas ar jauno dokumentu.

Atgādinām, prokremlisko kaujinieku kontrolētajās Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās izsniegtos personas dokumentus ir atzinusi tikai šo nelikumīgo valstisko veidojumu atbalstītāja Krievija. Ar Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" dokumentiem šo teritoriju iedzīvotāji bez vīzām var ceļot uz Krieviju.

"Man tagad ir divas pilsonības – DTR un Latvijas, kā arī garīgā PSRS pilsonība," paziņojumā norāda Aijo, kurš tagad došoties komandējumā uz Krieviju nodarboties ar komunistisko aģitāciju.

Nacionālboļševiks norāda, ka jauniegūtā pilsonība palīdzēs viņam atjaunot PSRS. "Ar divām postpadomju telpas pilsonībām, DTR un Latvijas, būs vieglāk atjaunot PSRS. Donbasa sociālo pieredzi – nacionalizāciju – mēs pārnesīsim uz Latviju," raksta Aijo.

Tiesvedības procesā Latvijā Aijo nozīmētā advokāte Imma Jansone uz portāla "Delfi" jautājumu norāda, ka DTR pases iegūšana neko nemaina tiesas procesā pret aizstāvamo pēc esošajiem apsūdzības pantiem.

Drošības Policija, kura ir procesa virzītāja lietā par Aijo dalību bruņotā konfliktā ārvalstīs, portālam "Delfi" komentārus par DTR pases iegūšanu un vai tas tiks pievienots lietai, vēl nav sniegusi.

Vai iemesls Latvijas pilsonības atņemšanai?

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kur jau kopš 2014. gada marta notiek pārbaude par iespējām atņemt Aijo Latvijas pilsonību saistībā ar viņa iesaistīšanos citas valsts militārās organizācijās, portālam "Delfi" skaidro, ka 30 dienu laikā pēc citas valsts pases iegūšanas Latvijas pilsonim ir pienākums iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

Ja tas nenotiek, pēc šīm 30 dienām PMLP var sākt pilsonības atņemšanas procesu. Uz jautājumu, kā ir gadījumā, ja pilsonību izsniedzis starptautiski neatzīts valstisks veidojums, PMLP pārstāve Santa Jonāte norāda, ka šis jautājums ir aktualizēts un pašlaik tiek saskaņots ar juristiem.

Vairāk informācijas par Benesa Aijo lietu PMLP portālam "Delfi" nesniedza, pamatojoties ar fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām.

Vēstīts, ka pēc bēgšanas no Latvijas, kur viņam bija jāstājas tiesas priekšā par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu, Aijo pievienojies tā sauktās separātistu "Luhanskas Tautas Republikas" karotājiem. Par karošanu prokremlisko kaujinieku rindās pret Aijo Latvijā sākts vēl viens kriminālprocess.

2015. gadā Aijo stāstīja, ka darbojas tā sauktajā "Interbrigādē", kurā apvienojušies dažādu tautu karotāji, un gaida sociālisma uzvaru. Vēlāk viņš paaugstināts par seržantu un esot kļuvis par pašgājējhaubices komandieri. Tāpat Aijo teicās nodarbojamies ar savu biedru "politisko audzināšanu" un sienas avīzes veidošanu.

Pirms tam Aijo 2014. gada martā iesaistījās Krimas "pašaizsardzības spēkos" Krievijas organizētās pussalas okupācijas laikā, kur bija pazīstams ar iesauku "Beņa-Antimaidans". Viņš arī aktīvie darbojās prokrieviskajos mītiņos citur Ukrainā, kuros pat aicināja atjaunot PSRS.

Ukrainas varasiestādes Aijo aizturēja un izraidīja no valsts. 2014. gada maijā viņš tika aizturēts Rīgas lidostā. Pārkāpjot viņam piemēroto drošības līdzekli, Aijo 2014. gada decembrī pameta savu dzīvesvietu Rēzeknē un izbrauca no valsts.

Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošā krimināllieta par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu ir jau otrā lieta, kur viņam celta apsūdzība pēc šiem Krimināllikuma pantiem. 2005. gada novembrī Rīgas apgabaltiesa Benesam Aijo piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem mēnešiem. Spriedums tika pārsūdzēts un lieta nonāca apelācijas instancē, kur cietumsods tika aizstāts ar 9600 latu (13 660 eiro) naudas sodu. Kasācijas sūdzība lietā tika noraidīta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Beness Aijo Doņecka Konflikts Ukrainā
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form