Vācijas bijusī aizsardzības ministre Kristīne Labmrehte pirms atkāpšanās no amata aizliegusi ministrijai veikt tanku "Leopard" un "Leopard 2" inventarizāciju vācu armijā, atsaucoties uz savu avotu, vēsta medijs "Business Insider".
Par atkāpšanos no amata Lambrehte paziņoja 16. janvārī. Viņas vietā ministra amatā stājās Boriss Pistoriuss.
NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Ramšteinā piektdien daudzus klātesošos pārsteidzis Pistoriusa paziņojums, ka viņš devis rīkojumu pārbaudīt, kāda ir situācija ar "Leopard" un "Leopard 2" rezervēm Vācijā. Šos tankus Kijiva Berlīnei lūdz jau gandrīz gadu, tāpēc dīvaini šķitis, ka inventarizāciju vēl pat nav notikusi, skaidro medijs.
Kā atklājis "Business Insider" avots Vācijas Aizsardzības ministrijā, Lambrehte, esot amatā, šādu rīkojumu nav devusi. Turklāt neilgi pirms savas atkāpšanās no amata pat tiešā veidā aizliegusi veikt tanku inventarizāciju.
Kā iespējamo iemeslu šādai ministres rīcībai avots min Lambrehtes nevēlēšanos radīt iemeslu papildu spiedienam pret Vācijas valdību.
"Ja nāktu gaismā, ka bundesvērs uzskaita kaujas spējīgos tankus, to varētu interpretēt kā gatavību tos piegādāt. Viņi it kā gribējuši izvairīties no tāda iespaida radīšanas," raksta izdevums.
Vēstīts, ka, lai gan vairākas valstis, piemēram, Polija un Somija, ir izteikušas gatavību piegādāt Ukrainai "Leopard 2" tankus, piektdien Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas tikšanās laikā kopīga vienošanās nav panākta. Vācija vēl nav paudusi gatavību sūtīt šos tankus Ukrainai, savukārt citām valstīm, kas to ir gatavas darīt, ir jāsaņem Berlīnes atļauja, lai šo Vācijā ražoto tehniku drīkstētu nodot trešajai valstij.
Vienlaikus sestdien Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka drīz sāksies ukraiņu tankistu apmācība darbam ar šo kaujas tehniku, neminot, kurā valstī tas notiks.
Savukārt Lielbritānijā ukraiņu karavīri drīzumā sāks apgūt britu tankus "Challenger 2", ko Londona apsolījusi Kijivai.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
