'Delfi' piedāvā unikālu dokumentālo filmu 'Tramps: ko viņš nozīmē Eiropai'
Foto: Kadrs no filmas

Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas dienā portāls "Delfi" sadarbībā ar televīziju "Pro TV" Latvijā piedāvā unikālu iespēju noskatīties dokumentālu filmu "Tramps: ko viņš nozīmē Eiropai" ("Trump: And What He Means to Europe").

Filmas veidotāji tikās ar nozīmīgākajiem politikas ietekmētājiem un Vašingtonas gaiteņu pazinējiem, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kuri interesē Austrumu un Centrāleiropas valstis. Viņu vidū ir bijušais CIP direktors Roberts Džeims Vulsijs, ASV kongresmenis un Iekšējās drošības komitejas priekšsēdētājs Maikls Makkauls, politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens, vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss, kā arī prezidenta padomnieks un Ārlietu attiecību padomes vadītājs Ričards Hāss.

Cita starpā tie skaidro, vai Tramps "pārdosies" Putinam, vai nesabruks NATO,vai Eiropas Savienība saglabāsies, kāda tā ir, un vai Tramps vēlas tās galu. Tāpat filmā meklētas atbildes uz jautājumiem, kas ir 45. ASV prezidenta izveidotajā "ģenerāļu komandā" un kādus padomus tie varētu dot.

Filma tapusi pēdējo nedēļu laikā un dod ieskatu ekspertu pašreizējā skatījumā uz gaidāmo prezidentūru ekonomiski, militāri un politiski nozīmīgākajā valstī pasaulē.

Filma "Tramps: ko viņš nozīmē Eiropai" skatāma angļu valodā ar pārstāstu un galvenajām tajā izteiktajām idejām latviešu valodā zem tās:

Filma
Piedāvājam spilgtākos citātus no filmas "Tramps: ko viņš nozīmē Eiropai" ("Trump: And What He Means to Europe"):
Viņš vēlas tuvoties Vladimiram Putinam, viņš domā, ka NATO ir novecojusi. Viņš saka, ka “Brexit” ir lieliska lieta. Tas ir Donalds Tramps.
Jau šodien plkst. 19. pēc Latvijas laika Tramps kļūs par 45. ASV prezidentu.
Kad Trampa uzvara pār Hilariju Klintoni šokēja pasauli, viņš paziņoja, ka ir laiks dziedēt sašķeltības rētas – ir jāapvienojas. “Visiem republikāņiem, demokrātiem un neatkarīgajiem politiķiem es saku, ir laiks mums nākt kopā kā vienotai tautai.”
Tā bija pēdējo astoņu Obamas administrācijas gados padarītā noraidīšana un pamatīgs pliķis politiskajam slānim, kas bija pazaudējis saikni ar saviem vēlētājiem.
Trampa atbalstītājs Freds Dreisners: Nedomāju, ka visi ir Trampa atbalstītāji, bet viņi atbalsta salūzušās sistēmas nomaiņu. Vašingtona ir nonākusi sarežģījumos.
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: Viens no teicieniem, kas patlaban iet apkārt pa Ameriku, ir, ka prese visu pārprata, jo mēs Trampu kā kandidātu neuztvērām nopietni, bet mēs ļoti nopietni uztvērām to, ko viņš teica. Tikmēr vēlētāji bija daudz gudrāki par medijiem – viņi nopietni uztvēra Trampu kā kandidātu, bet nedeva nenieka par to, ko viņš teica.
Pirmoreiz vēsturē par prezidentu ievēlēts cilvēks bez politiskās vai militārās pieredzes. Lai gan turīgs, viņš nenāk no politiskās vides.
Prezidenta padomnieks un Ārlietu attiecību padomes vadītājs Ričards Hāss: Viņš nekad nav strādājis valdībā. Pat Trampa uzņēmējdarbība nav bijusi saistīta ar lielu organizāciju vadīšanu. Viņš vairāk bijis darījumu slēdzējs. Līdz ar to viņš sevi prezentē kā tādu, kas prot slēgt līgumus. Var jau būt.
Tramps vēlēšanu kampaņā sevi pieteica kā ienācēju Vašingtonā no malas, tomēr viņa retorikā netrūka skaļu solījumu, piemēram, atgriezt darbavietas atpakaļ ASV, piespiest Eiropas valstis maksāt vairāk par dalību NATO, kā arī uzlabot attiecības ar Krieviju un Putinu.
Tajā pašā laikā viņš nav skaidrojis, kā viņš to sasniegs, tāpēc mums Eiropā nav skaidrs, ko sagaidīt no prezidenta-miljonāra.
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: Domāju, ka viņa tieksmes un dabīgie instinkti liks viņam atbalstīt Eiropas populistu partijas, Eiropas institūciju lejupslīdi, lai grautu NATO, lai grautu Eiropas Savienību, lai varētu spēlēt “lielo puiku politiku” ar krieviem un ķīniešiem. Es domāju, ka viņa iekšējā pārliecība, lielā mērā tas, kam viņš tic, ir kaut kas jauns, tas vairs neseko vecajai skolai.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Godīgi sakot, man šķiet, ka lielāko daļu ārpolitikas jautājumu viņš risina tajā brīdī, kad tie parādās. Viņš nav persona, kurš ārpolitiku pārdomātu dziļi, pastiprināti. Viņš ir uzņēmējs, kā viņš mums visu laiku atgādina.
Trampa nostāja pret Vladimiru Putinu un NATO nākotni pievērsusi uzmanību Eiropas drošībai. Krievija nesen brīdinājusi Melnkalni nepievienoties NATO, un krievu nacionālisti apsūdzēti valsts premjera slepkavības plānošanā.
Bulgārijas jaunievēlētais prezidents aicinājis atcelt sankcijas pret Krieviju, bet Moldovas prezidents Igors Dodons vēlas atjaunot ciešākas attiecības ar Krieviju, satraucot Krievijas tuvākos kaimiņus no Balkāniem līdz Baltijai.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Obamas administrācijas beigās, manuprāt, starp Krieviju un ASV bija liels rūgtums, īpaši starp Obamu un Putinu personīgi. Tramps to vēlas mainīt. Jautājums, kas satrauc ārpolitikas vērotājus: "Par kādu cenu?"
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: Domāju ka ir ļoti maz cilvēku, kas ir tik labi šahisti kā Putins patlaban. Uzskatu, ka ASV ir visas vērtīgās kārtis pret sāncenšiem Krieviju un Ķīnu, bet Putinam visas mazvērtīgās, taču Putins savas kārtis izspēlējis daudz labāk par amerikāņiem. Domāju, ka tas tā notiek jau labu laiku, un, klausieties, domāju, ka krievi ir ļoti gudri.
Bažas palielināja Reksa Tilersona izvirzīšana Valsts sekretāra amatam. Viņam ir ciešas attiecības ar Maskavu, viņa [līdz šim vadītajai] naftas kompānijai “Exxon” ir līdz desmit kopuzņēmumiem ar Krievijas “Rosneft”, un Putins personīgi viņam piespraudis pie krūtīm Draudzības ordeni.
Diplomātiskās attiecības kopš Krievija 2014. gadā okupēja Krimu ir saspringtas. Turklāt Krievijas prezidents neslēpj savu vēlmi atgriezt Baltijas valstis Krievijas tvērienā.
Donalds Tramps atklāti apbrīno Putinu kā spēcīgu un izlēmīgu līderi, un pat pieļāvis, ka Krievija varētu kļūt par sabiedroto.
Donalds Tramps: Būtu lieliski, ja mēs varētu dabūt Krieviju un citas valstis mūsu pusē, un aizsūtīt pie velna ‘Daesh’.
Iekšējās drošības komitejas priekšsēdētājs Maikls Makkauls: Nevaru runāt Trampa vietā, ko viņš domā par Putinu bet, domāju, ka viņš apbrīno Putinu kā spēcīgu un ļoti populāru līderi, kurš savā nācijā atgriezis nacionālo pašlepnumu. Vai tas nozīmē, ka viņš piekrīt Putinam visos jautājumos? Es tā nedomāju.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Savā ziņā Tramps ir anti-Putins. Viņš ir pretējs. Ja Putins kaut kādā ziņā ir noslēgts, tāds kā kluss "bosiks", kas stūrītī plāno savu atriebību, tad Donalds Tramps ir skaļš "bosiks". Viņš ir tas tips, kas pēkšņi ieskrien istabā un uzbrūk.
Vīrs, kuram būs jācīkstas ar Putina problēmu, būs ģenerālis Matiss, kurš nominēts aizsardzības ministra amatam.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Ģenerālis Matiss ir viens no tiem, kas tic spēka izmantošanai. Kā visi ģenerāļi, viņš ir uzmanīgs par paredzamajām saistībām. Viņam bijis jānosūta pārāk daudz vēstuļu vecākiem, pārāk daudz zārku jāsūta mājup. Tomēr, ja reiz kas ir sākts, viņš vēlas pārredzēt tā pabeigšanu.
Vēl viens kaujās rūdīts Baltā nama komandas vīrs ir ģenerālis Maiks Flins.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Ģenerālis Flins ievērību ieguvis pašā slepenākajā ASV Bruņoto spēku daļā – Apvienotajā Speciālo operāciju komandcentrā, kas pārvalda mūsu spējīgākos un slepenākos spēkus. Tās faktiski ir mūsu "noķer un nogalini" komandas.
Matisam un Flintam patlaban ir daudz skeptiskāks skatījums uz Vladimiru Putinu nekā viņu komandierim.
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: Vēlīgs skatījums uz notiekošo ir, ka Donalds Tramps patiesībā spēlē ļoti viltīgu spēli, kas ir "Niksonisma" pretstats. Niksons izšķīra divus sabiedrotos – Ķīnu un Krieviju, lai kļūtu ļoti draudzīgs ar Ķīnu, izolējot Krieviju un kļuva kareivīgs pret to. Tramps dara to pretēji – viņš abus cenšas izšķirt, bet Ķīnas vietā viņš uzrunā Krieviju un dēmonizē Ķīnu. Lielā bilde laika gaitā varētu parādīt, ka, kā Kisindžers teiktu: "Nu, tas bija gudrāk nekā izskatījās."
Tikmēr pastāv lielas bailes par to, ko tas nozīmē. Paziņu būšana ar krieviem nozīmē, ka mēs varētu pārskatīt Krimas aneksiju, ka mēs varētu pārskatīt Ukrainas destabilizāciju un draudus, ko tā rada Baltijai, un bailes, kas aug Austrumeiropā.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Domāju, ka bailes nav tik daudz no jauna Aukstā kara, kā no jauna Jaltas līguma – jaunas vienošanās starp Putina Krieviju un Trampa Ameriku par ietekmes zonām. Kur mēs piekāpsimies Krievijai tās tuvākajā apkārtnē ap to, kur tā iegūs sava veida pārākumu. Tas patiešām biedē mūsu draugus Baltijā, tas biedē Poliju, tas baida ikvienu Krievijas tuvākajā apkārtnē.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Tillersons pilnīgi noteikti saprot Krieviju. Flinam nav stingra viedokļa šajā jautājumā. Domāju, ka Matiss ir daudz skeptiskāks. Ja kādam ir roka uz bremzēm, kad Tramps virzīsies tuvāk Maskavai, tad tie ir "matisveidīgie".
Tas viss NATO dalībvalstīm uzdzen drebuļus. Alianses līguma 5. pants nosaka, ka visām valstīm ir pienākums doties palīgā jebkurai citai dalībvalstij, kurai uzbrūk.
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: Ziniet, mūsu iepriekšējie prezidenti savās sirdīs bija Atlantisko attiecību cienītāji. Tramps tāds nav.
Prezidenta padomnieks un Ārlietu attiecību padomes vadītājs Ričards Hāss: Jebkura pazīme, ka NATO nav gana robusta, ka 5. pantā noteiktais tiek apšaubīts, ir kaut kas, ko Krievija izmantos. Un es baidos, ka kaut kas tāds, ko mēs redzējām Ukrainā, varētu atkārtoties citās vietās. Patlaban nav pat neiespējami, ka Krievija varētu veikt kādus izmēģinājumus mazākās un vājākās Baltijas valstīs.
Vēstnieks, drošības eksperts Linkolns Blūmfīlds: Domāju, ka tādu draugu kā Polija un Rumānija esamība ir vitāli svarīga. Nebūt solidāriem ar cilvēkiem, kuri briesmām ir vistuvāk, spēj tās iztulkot un palīdzēt mums saprast, kas ir uz spēles, un kuri ir gatavi stāvēt plecu pie pleca ar mums...
Igantiuss: Domāju, ka Trampa prezidentūras sākumposmā Baltijas valstu pārstāvji un ASV politiķi jautās: “Vai Tramps domā nopietni to, ko saka attiecībā uz ASV iesaistīšanos karā situācijā, ja tiek uzbrukts Igaunijai, Lietuvai vai Latvijai vai arī tās tiek radikāli destabilizētas?” Ja NATO apņemšanās netiks pildītas, domāju, ka alianse strauji izirs.
Pentagons jau ir četrkāršojis izdevumus Eiropas aizsardzībai 2017. gadam. Nupat Polijā notika ASV spēku sagaidīšanas ceremonija.
Polijā arī atradīsies jauna pretraķešu aizsardzības sistēma. Kanāda un Itālija sūta spēkus uz Latviju. Lielbritānija sūta lidmašīnas, lai sargātu Rumānijas gaisa telpu.
Jau pērnā gada aprīlī ASV Rumānijā iedarbināja 800 miljonu ASV dolāru vērtu pretraķešu aizsardzības sistēmu, baidoties no Krievijas.
Bruņoto spēku apjomu uzturēšanai paredzētie līdzekļi tiek pieņemti Kongresā, un Trampam būs jācīnās par to aizsardzības līdzekļu daudzumu, kuru viņš vēlas panākt.
Prezidenta padomnieks un Ārlietu attiecību padomes vadītājs Ričards Hāss: ASV militārais budžets veido vien aptuveni 3 % no IKP, kas ir vēsturiski zemu pēc vēsturiskajiem standartiem, pēc pēckara standartiem. Līdz ar to ASV spēj viegli palielināt izdevumus aizsardzībai, "nesalaužot budžetu".
Patiesībā sauszemes spēku, gaisa spēku, jūras spēku un militāro platformu skaits ir zemāks, kāds tas tradicionāli bijis. Tie visi ir tehnoloģiski attīstīti, un karavīri tiek trenēti daudz augstākā tehnoloģisko zināšanu līmenī. Līdz ar to cipari var maldināt.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Es personīgi domāju, ka Eiropa un Austrumeiropa šādā sarežģītā klimatā ar Krieviju būtu pēdējā lieta, ko "nogriezt".
No 28 NATO dalībvalstīm patlaban tikai piecas atbilst prasībām tērēt vismaz piecus procentus no IKP aizsardzībai.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss:: Tramps, par spīti kritikai, kampaņas laikā ir teicis, ka vēlētos redzēt, ka Eiropa iemaksā lielāku daļu NATO aizsardzībā. Domāju, ka tagad par to ir vienprātība, ka tas ir kaut kas, ko lielākā daļa amerikāņu gribētu redzēt.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Nevar pastāvēt NATO bez spēcīgām ASV, kas tic NATO un transatlantiskajai aliansei. Un mēs vēl nezinām, vai pēc Trampa domām, NATO nav bijis tikai solījums, kas vairs neatbilst ASV interesēm. Uz to atbildi mēs vēl nezinām.
Donalda Trampa skatījums uz NATO veidojas no viņa ticības, ka Amerikai jābūt pirmajai, un tā ir attieksme, kuru viņš pielāgo arī Eiropas Savienībai.
Ņujorkas Universitātes profesors Nikolass Ekonomidess: Amerika daudz iegūst no Eiropas Savienības vienotajām institūcijām un, protams, no NATO eksistences Eiropā. Ja ES brūk, ir liela iespējamība, ka sabruks arī NATO.
Prezidenta padomnieks un Ārlietu attiecību padomes vadītājs Ričards Hāss: Domāju, ka aizvien integrētākas, ciešākas Eiropas ēra ir beigusies. Nedomāju, ka tas vairs notiks. Domāju, ka ideja, ka viens der visam, viens Eiropas modelis visiem, ja tas ir viss vai nekas, tad tas ir nekas.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Es par Eiropas Savienību domāju kā par uzņēmumu likvidācijas stadijā, kas daļēji nozīmē arī to, ka tā savā ziņā ir izsmēlusi savus līdzekļus.
Tomēr cilvēki par Trampu nebalsoja viņa uzskatu dēļ par NATO, Eiropu vai Putinu. Galvenokārt viņi par viņu balsoja, jo viņš solīja atgriezt Amerikā darbavietas un saglabāt esošās.
Igantiuss: Tramps iestājas par tīrām nacionālajām interesēm. Viņš ir teicis atkal un atkal: "Es neesmu par nācijas celtniecību ārzemēs. Es vēlos politiku, kas ASV izvirza priekšplānā." Tā ir egoistiska politika. Mēs domāsim par sevi, savām interesēm, mūsu ekonomiskajām interesēm. Mēs mazāk uztrauksimies par cilvēku aizvainošanu un "svēto govju" aizskaršanu.
Tramps norāda, ka viņš brīvās tirdzniecības vietā vēlas gudro tirdzniecību. Par ekonomikas ministru viņš izraudzījies miljardieri Vilburu Rosu, kurš ir viņa paša tā dēvēto “stulbo tirdzniecības līgumu pretinieks”.
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: Daudzi no tiem, kuri balsoja par Hilariju Klintoni, domā, ka Trampa prezidentūras sudraba mākoņmaliņa varētu būt tas, ka viņš atnesīs ekonomisko izaugsmi.
Tam visam gan ir viens klupšanas akmens – visi ekonomiskie solījumi izskatās labi, izņemot šo tirdzniecības problēmu. Viņiem patīk pārējā ekonomiskā programma, bet šī tirdzniecības problēma...
Trampa plānu ieviešanu varētu atvieglot republikāņu vairākums abās Kongresa palātās, bet lai tos īstenotu, viņam vēl vajadzēs atrast savu ceļu valdības administrācijas labirintos. Visi viņa izraudzītie ministri nenāk no republikāņu kodola un tikai dažiem ir pieredze darbā ar valdību.
Turklāt Tramps amatus iedalījis arī ģimenes locekļiem – viņa znots, 36 gadus vecais demokrāts Džereds Kušners izraudzīts prezidenta vecākā padomnieka amatam, kas viņam ļaus kļūt par otru ietekmīgāko personu valstī.
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: Kušners izklausās pēc samierināšanas spēka prezidenta tuvumā. Viņš nav nocietināts konservatīvists. Ticu, ka Džereds Kušners un Ivanka ir demokrāti.
Igantiuss: Varētu būt, ka divi svarīgākie cilvēki viņam ir meita Ivanka un znots Džereds Kušners. Baumo, ka Ivanka Trampa, ne viņa sieva Melānija, ieņems Baltā nama austrumu spārnu, kur tradicionāli bāzējas pirmā lēdija. Prezidenta Trampa laikā tas nebūs pirmās lēdijas birojs, tas būs pirmās ģimenes birojs, un Ivanka to pārraudzīs.
Tradicionāli prezidentūras sākumā jaunievēlētais prezidents ietur mērenu pauzi, taču izskatās, ka Tramps neturēsies pie tradīcijām un turpinās tvītot saviem 19 miljoniem sekotāju.
Igantiuss: Jautājums ir, vai kāds var ietekmēt Trampu, kad viņš ir iekļuvis šajās “tvitera vētrās”, kad viņš ir impulsīvs, kad vēlas sist pretī, kad viņa iedomība ir aizskarta. Domāju, ka atbilde ir, ka, ja kāds to spēj, tad tie ir viņa meita Ivanka un znots Džereds. Šajā ziņā domāju, ka tas ir valsts interesēs, ka viņiem ir ietekme uz viņu.
Vēstnieks, drošības eksperts Linkolns Blūmfīlds: Izklausās, ka viņš vēlas būt autoritārs. Sistēma nav paredzēta, lai ļautu prezidentam īstenot autoritāru rīcību. Patiesībā pati birokrātija varētu iestāties pret noteiktām pavēlēm gan CIP, kas nevēlas darīt to, ko uzskata par mocībām, gan bruņoties spēki, kuri konstitucionāli ir ierobežoti sekot nelikumīgām pavēlēm.
Trampa izvēlētā komanda, kurā katram ir vērā ņemams stāžs un pieredze sāks darbu, kas turpināsies turpmākos četrus gadus. Tomēr viņiem vēl jāatrod veids kā sastrādāties.
Prezidenta padomnieks un Ārlietu attiecību padomes vadītājs Ričards Hāss: Hārvārdas Universitātē saviem studentiem vienmēr teicu, ka labās ziņas ir tās, ka viņi vienmēr ir gudri. Sliktās ziņas ir tās, ka būt gudram nav pietiekami, jāspēj mācīties, kā strādāt sistēmā. Baraks Obama ir viens no gudrākajiem prezidentiem, kāds vien mums ir bijis. Džimijs Kārters bija viens no gudrākajiem cilvēkiem, kāds mums ir bijis. Bet nedomāju, ka kāds no viņiem bija ārkārtīgi veiksmīgs prezidents, jo viņi nebija gana labi “dod un saņem” politikas īstenotāji.
Tramps solīja, ka, ja tiks ievēlēts, viņš būs pārmaiņu spēks. Jau pirms viņa ieiešanas Baltajā namā pat viņa ienaidnieki spiesti piekrist, ka šo solījumu viņš ir turējis.
Politologs un Baltā nama komunikācijas direktors Deivids Gergens: man jāsaka, Donalds Tramps nekvalificējas kā "vairums cilvēku". Un pagaidām pārejas periodā viņš nav īpaši pārgājis no būšanas par kandidātu uz kļūšanu par prezidentu.
Vadošais "Washington Post" ārpolitikas korespondents Deivids Igantiuss: Savā ziņā Donalds Tramps ir ļoti biedējoša persona. Jūsu skatītāji visā pasaulē var nešaubīties, ka viņš ir kāds, kurš ir impulsīvs, nepārbaudīts. Viņš var darīt lietas, kas var būt riskantas mums visiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi viņa tuvumā dabūt cilvēkus, kuri var viņam pateikt: "Nedari tā!"
Vienīgais pareģojums, kas var tikt izteikts visai precīzi, ir tas, ka Donalds Tramps būs neparedzams prezidents.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Eiropas Savienība NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form