Foto: EPA/Scanpix/LETA

Uzstājoties ar uzrunu pirms "Uzvaras dienas" parādes Maskavā, Krievijas diktators Vladimirs Putins pretēji dažādām prognozēm nav nācis klajā ar svarīgiem paziņojumiem.

Iepriekš daļa vērotāju prognozēja, ka Kremļa saimnieks varētu izmantot Krievijas lielākos svētkus, lai mēģinātu sabiedrību noskaņot par labu tālākai konfrontācijai ar Rietumiem un eskalētu konfliktu kaimiņvalstī, piemēram, oficiāli pasludinātu karu pret Ukrainu (Krievijā to joprojām sauc par "specoperāciju"), vai izsludinātu vispārēju mobilizāciju. Ukrainas puse gan ir ziņojusi, ka Krievijā bez visiem paziņojumiem jau notiekot slēpta mobilizācija.

Taču pirmdien 9. maija uzrunā Putins tikai atkal centās attaisnot iebrukumu Ukrainā, atkārtoti apgalvojot, ka NATO un Ukraina radīja "nepieņemamus draudus" pie Krievijas robežām.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tiesa, lielāka daļa pasaules valstu, tostarp ANO Krieviju vērtē kā agresoru, kurš nelegāli iebrucis Ukrainā.

Putins runas sākumā uzsvēra, ka Krievijas karavīri tagad cīnās "par Krievijas drošību" un tās nākotni. "Mums sāp katra karavīra un virsnieka nāve. Valsts darīs visu, lai parūpētos par šīm ģimenēm," solīja Putins, apgalvojot, ka īpašas rūpes tikšot izrādītas par bojāgājušo bērniem.

Saskaņā ar Ukrainas puses sniegtajiem datiem Krievija Ukrainā līdz šim zaudējusi vairāk nekā 25 000 karavīru.

Iebrukumu Ukrainā Putins nodēvēja par "nepieciešamu" un "īstajā laikā" pieņemtu mēru. Tas esot "spēcīgas, suverēnas un neatkarīgas valsts pareizs lēmums".

Putins atkārtoja vienu no savas propagandas mantrām par to, ka pasaule "nav vēlējusies ieklausīties Krievijā" un ka Rietumi gatavojuši operāciju Donbasā. "Kijivā viņi teica, ka varētu iegūt kodolieročus un NATO sāka apgūt zemes mums tuvumā, un tas kļuva acīmredzams drauds mūsu zemei un mūsu robežām. Viss norādīja uz to, ka ir jācīnās," Putinu citē raidsabiedrība BBC.

Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs “Facebook” raksta, ka galvenā frāze visā Putina runā bija “globāla kara nepieļaujamība”, kas jāsaprot kā Kremļa atteikšanās no kodoldraudiem un sadursmes ar NATO. “Vecs, slims, līdz nāvei nobijies cilvēciņš,” raksta Arestovičs.

Savukārt bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs 9. maija runu raksturoja kā “Putina ēras beigu sākumu”. Fakts, ka netika pasludināta uzvara Ukrainā, liecina par to, ka Krievijas armija zaudē spēkus, viņš skaidro intervijā raidsabiedrībai “Sky News”.

Putins krieviem ir “nozadzis” Uzvaras dienu kā atceres pasākumu par ģimenes locekļiem un padarījis to par “propagandas instrumentu”, uzskata Kasjanovs.

Jāpiebilst, ka parādes gaisa spēku daļa pirmdien atcelta "laikapstākļu dēļ", ziņo "Meduza". Pirms tam bija iecerēts, ka gaisa kuģi tostarp lidos Krievijas agresijas simbola "Z" burta formā. "Sky News" raksta, ka attaisnojums par nepiemērotiem laikapstākļiem ir maz ticams, jo Krievijai ir un iepriekš tā ir izmantojusi tehnoloģijas mākoņu izgaiņāšanai.

Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki līdz šim nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!