Polijas prezidents Andžejs Duda otrdien izteicis cerības, ka ar savu jauno Lietuvas kolēģi Gitanu Nausēdu viņam izdosies izveidot tādas attiecības, kādas savulaik pastāvējušas nelaiķa Polijas prezidenta Leha Kačiņska un Lietuvas prezidenta Valda Adamkus starpā.
"Tā bija draudzība, tā bija patiesa sadarbība starp kaimiņiem, kas bija balstīta uz abpusēju cieņu, bet visupirms uz lielām abpusējām simpātijām. Ceru, ka tieši tādas attiecības mēs ar prezidenta kungu izveidosim," viņš sacījis kopīgā preses konferencē ar Nausēdu, kas otrdien savā pirmajā ārvalstu vizītē ieradies Varšavā.
Kā saistībā ar Lietuvas prezidenta vizīti norādījis Polijas sabiedriskās raidorganizācijas TVP portāls "TVPparlament.pl", Dudas vērtējumā abu kaimiņvalstu attiecības, kuras gadiem ilgi bijušas vēsas, jau kādu laiku ir labas.
Preses konferencē Duda žurnālistiem paudis pārliecību, ka papildu ASV karavīru izvietošana Polijā vairos arī Lietuvas un visa reģiona drošību.
ASV jūnijā paziņoja, ka izvietos Polijā vēl 1000 karavīru, savukārt Polijas valdība piekritusi uzbūvēt bāzi šo karavīru izmitināšanai.
"Mēs tam pievēršam ļoti lielu uzmanību - Lietuvas drošība mums ir īpaši svarīga, un uz savu situāciju mēs raugāmies no šā viedokļa," uzsvēris Polijas prezidents.
Gitans Nausēda savukārt paziņojis, ka neatbalsta iespēju noteikt sankcijas pret Poliju par tās pretrunīgi vērtēto tiesu reformu, kas, pēc kritiķu domām, apdraud tiesnešu neatkarību.
Kā uzskata jaunais Lietuvas prezidents, kas stājās amatā aizvadītajā piektdienā, šīs nesaskaņas starp Eiropas Savienības (ES) institūcijām un Polijas varas iestādēm jārisina dialoga, nevis sankciju ceļā. Viņš paudis izpratni, ka Varšavas reformu mērķis ir korupcijas apkarošana tiesu sistēmā, norādīdams, ka Polijas puse apliecinājusi gatavību sadarboties, kad, reaģējot uz ES Tiesas norādījumu, apturējusi lēmumu par Augstākās tiesas tiesnešu atlaišanu, samazinot viņu pensionēšanās vecumu.
"Tādēļ, iekams runājam par kaut kādām sankcijām, mums vieniem otrus labāk jāizprot, abām pusēm būtu jāturpina dialogu, un mums nevajadzētu iet sankciju ceļu, bet gan labākas saprašanās ceļu," piebildis Nausēda, gan nesniedzot tiešu atbildi uz ziņu aģentūras BNS jautājumu, kā Lietuva balsotu, ja ES valstīm būtu jālemj par sankcijām pret Poliju.
Preses konferences gaitā viņš arī aicinājis kādu no Polijas bankām atvērt savu filiāli Lietuvā.
"Es izteicu tādu priekšlikumu, un prezidenta kungs man apsolīja nodot atbildīgajām personām mūsu uzaicinājumu kādai Polijas bankai ienākt Lietuvas tirgū, jo lielāka konkurence ar trim četriem pašreizējiem tirgus dalībniekiem būtu tiešām izdevīga - pirmām kārtām Lietuvas cilvēkiem, Lietuvas klientiem," izteicies jaunais Lietuvas prezidents.
Polijā darbojas vairāki desmiti banku, bet lielāko interesi par Lietuvu jau 2017. gadā izrādījusi Polijas valdības kontrolētā šīs valsts lielākā banka "PKO Bank Polski".
Lietuvas banku asociācijas prezidents Mants Zalatorjus, komentējot šo Nausēdas priekšlikumu, izteicies, ka aktīvāka ES banku dalība Lietuvas finanšu sistēmā tikai vēl vairāk nostiprinātu šo nozari un būtu vērtīga gan tirgus dalībniekiem, gan klientiem.
Lietuvas prezidents arī izteicis gandarījumu, ka viņa valstij izdevies sekmīgi atrisināt nesaskaņas ar Varšavu par Polijas lielākā naftas koncerna "Orlen" investīcijām Lietuvā un izvērst sekmīgu sadarbību ar tam piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu "Orlen Lietuva".
Runājot par jautājumiem, kas ilgu laiku radījuši nesaskaņas abu valstu attiecībās, Nausēda uzsvēris, ka nevar apsolīt, ka Lietuva atļaus poļu ortogrāfijas lietošanu Lietuvas poļu personas dokumentos, norādot, ka šai jautājumā Lietuvas Seima deputātiem nav vienotas nostājas.
"Neesmu cilvēks, kas viegli dala solījumus, un uzskatu, ka jādod vien tādi solījumi, kurus varam izpildīt, jo pagātnē neturētie solījumi rada savstarpēju neuzticēšanos un [kļūst par] balastu attiecībās," viņš skaidrojis. "Situācija nav vienkārša, jo šobrīd Seimā šai jautājumā ir teju trīs dažādi viedokļi, (..) un, domājams, neviens prezidents pasaulē demokrātiskā valstī nevarētu ietekmēt Seimu, lai tas balso tā vai savādāk."
Vienlaikus Nausēda uzsvēris, ka "mazākumtautības ir nevis Lietuvas problēma, bet tās bagātība".
Pirms Nausēda kļuva par prezidentu, viņš neatbalstīja poļu ortogrāfijas lietošanu Lietuvas poļu personas dokumentos, pieļaujot, ka to varētu darīt varbūt vienīgi pases otrajā lappusē.
Lietuvas prezidents žurnālistiem pastāstījis, ka tikšanās laikā apspriestas arī izglītības problēmas, kas saistītas ar Lietuvas poļu minoritāti, un piebildis, ka jau spēris soļus šā jautājuma risināšanā, tiekoties ar Viļņas reģiona izglītības iestāžu pārstāvjiem.
"Domāju, ka būtu lieliski, ja mūsu izglītības ministri tiktos un apspriestu šos jautājumus klātienē, nevis apmainītos ar vēstulēm," viņa teikto citē izdevums "Wpolityce.pl".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
