Eiropadome ceturtdienas vakarā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību samitā Briselē nolēma atlikt līdz septembrim lēmuma pieņemšanu par to, vai Bulgārija un Rumānija tiks uzņemtas Šengenas zonā, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.
Šis lēmums septembrī tiks pieņemts ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, sacīja van Rompejs.
Lēmumam par Šengenas zonas paplašināšanu ir nepieciešama visu ES valstu piekrišana. Nīderlande joprojām iebilst pret Bulgārijas un Rumānijas dalību Šengenas zonā.
Bulgārija un Rumānija bija cerējušas iestāties Šengenas zonā jau pērn.
Van Rompejs preses konferencē paziņoja, ka ministru uzdevums septembrī būs "identificēt un īstenot pasākumus, kas novedīs līdz Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanai" Šengenas zonā.
"Es tagad jūtu, ka ir stingra politiska griba septembrī pabeigt šo darbu, un, kad ir politiska griba, mums var būt pozitīvs rezultāts - protams, ja tiek izpildīts zināms skaits nosacījumu," sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs.
Eiropas Komisijas ziņojumā februārī tika atzinīgi novērtēts Rumānijas progress, bet tika pieprasīta stingrāka rīcība no Bulgārijas puses. Šajā ziņojumā abas valstis tomēr tika aicinātas vairāk paveikt cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību.
Bulgārijas valdība reaģēja, solot veikt neatliekamus pasākumus, lai mazinātu kritiku par tās lēnajām tieslietu un policijas sektora reformām.
Nīderlandes konsekventie iebildumi pret abu valstu uzņemšanu Šengenas zonā izprovocēja vārdu apmaiņu starp Hāgu un Bukaresti. Rumānijas prezidents Trajans Besesku februārī aicināja izbeigt Nīderlandes "ļaunprātīgu" izturēšanos pret viņa valsti un Bulgāriju un sacīja, ka viņu "satrauc" "antieiropeisku partiju uzņemšana valdībās".
Rumānija ir apsūdzējusi Nīderlandes labēji centrisko valdību, ka tā kļuvusi par galēji labējās Brīvības partijas gūstekni, jo tikai ar šīs partijas, kas asi vēršas pret imigrāciju, atbalstu Nīderlandes valdība spēj noturēties pie varas.
Līdzīgi Nīderlandei arī Somija bija iebildusi pret Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā, jo šīs valstos neesot pietiekami paveikušas cīņā pret nelegālo migrāciju, korupciju un organizēto noziedzību.
Somija un Nīderlande pērn septembrī ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē Briselē nobloķēja Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai.
Pērn novembrī Somija savus iebildumus atsauca, piekrītot Francijas un Vācijas kompromisa ierosinājumam, kas paredzēja robežkontroli Rumānijas un Bulgārijas lidostās pārtraukt jau pagājušā gada 31.oktobrī, bet uz sauszemes robežām - 2013.gada vasarā. Somija pauda gatavību Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem bez personas dokumentu kontroles atvērt savas gaisa un jūras robežas šī gada martā, bet sauszemes robežas - jūlijā.
1985.gadā pieņemtais Šengenas līgums ļauj dalībvalstu teritorijā brīvi šķērsot robežas bez personu robežkontroles. Līgums ļauj īstenot neregulāras pārbaudes uz ES valstu savstarpējām robežām, tāpat valstis ir tiesīgas ieviest robežkontroli uz laiku ne ilgāku par 30 dienām, ja rodas draudi iekšējai drošībai. Tomēr arvien vairāk izplatās bažas, ka nekontrolētajā zonā zeļ un plaukst nelegālā migrācija un kontrabanda.
Šengenas līguma dalībvalstis ir 22 no 27 ES valstīm, kā arī Islande, Norvēģija un Šveice.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
