Lielbritānijas karaliene Elizabete II otrdien sarokojās ar bijušo "Īru republikāņu armijas" (ĪRA) komandieri Martinu Makginesu, kas bija vēsturisks mirklis Ziemeļīrijas miera procesā, paziņoja Bekingemas pils pārstāvji.
Pirmais karalienes un Ziemeļīrijas vicepremjera Makginesa rokasspiediens notika aiz slēgtām durvīm Belfāstas teātra telpās, bet pēc tam, kad Elizabete II devās prom no ēkas, abi sarokojās vēlreiz kameru priekšā.
Tikšanās tiek uzskatīta par vēsturisku notikumu Anglijas un Ziemeļīrijas attiecībās.
Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona birojs uzsvēra, ka rokasspiediens "pārcēlis abu valstu attiecības jaunā līmenī".
Lielbritānijai piederošajā Ziemeļīrijā vēl paretam notiek nemieri un dažkārt ir spridzināšanas draudi, lai gan 1998.gadā panākta tā dēvētā Lielās piektdienas vienošanās izbeidza bruņotu vardarbību starp Ziemeļīrijas protestantiem un katoļiem, kas bija ilgusi vairāk nekā 30 gadus un prasījusi vairāk nekā 3000 cilvēku dzīvības.
Makginess bija ĪRA komandieris, kad paramilitārais grupējums 1979.gadā nogalināja karalienes brālēnu Luisu Mauntbatenu, uzspridzinot viņa jahtu. Viņa partija "Sinn Fein", kas ir nu jau darbību pārtraukušās ĪRA politiskais atzars, joprojām iebilst pret britu valdīšanu Ziemeļīrijā.
Saspīlējumu atspoguļoja arī trešdienas naktī notikušās jauniešu sadursmes ar policiju, ievainojot deviņus policistus. Jaunieši, kuru bija apmēram 100, metuši apmēram 20 degbumbas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
