ES mēroga Magņicka akts un stingra nostāja pret Ķīnu un Baltkrieviju. Leiena par ES prioritātēm
Foto: AP/Scanpix/LETA

Eiropas Komisijas prezidente Eiropas Parlamentā Briselē trešdienas rītā uzrunās parlamentāriešus un pārējos eiropiešus ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Pēc tām sekos debates ar deputātiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šogad paredzams, ka runas galvenie temati būs cīņa ar Covid-19 pandēmiju un ekonomikas krīzi, kā arī iepazīstināšana ar Eiropas Komisijas nākotnes redzējumu par ekonomikas atveseļošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām un stāvokli Eiropas kaimiņvalstīs.

Ikgadējās debates par stāvokli Eiropas Savienībā ir Eiropas Parlamenta iespēja novērtēt Eiropas Komisijas paveikto un plānoto, kā arī piedalīties ES turpmākā kursa noteikšanā.

(Video iespējams izvēlēties tulkojumu latviešu valodā)

Eiropas Savienības stāvoklis
Leiena uzrunu sāka ar pateicību tiem, kas dienu un nakti cīnās par eiropiešu veselību.
EK prezidente norāda, ka krīze ļāvusi nopurināt lieko, tostarp aizbildinājumus, un ļāvusi saprast, ka visi vēlas izkļūt no krīzes, izkļūt no pandēmijas un darīt citādi. Un tam ir visi priekšnoteikumi - ES unikālā ekonomika spēj pārvarēt šos pārbaudījumus, jo piedāvā stabilitāti, godīgi konkurenci un izaugsmi.
Tas, ka bez sagatavošanās tam varējām sūtīt rumāņu mediķus palīdzēt Itālijā vai Latvija sūtīja maskas Baltijas kaimiņiem parādīja, ka mēs varam strādāt kopā.
Globālajā krīzēesam guvuši globālas mācības, un jau nākamgad Itālijā tiks rīkota globāla konference, kurā varam parādīt, kā mēs varam palīdzēt arī pārējai pasaulei.
Leiena uzsver, ka ES spēja rekorlaikā fleksibilizēt fondus, atvieglojot nepieciešamo līdzekļu saņemšanu aptuveni trīs triljonu apmērā Eiropas uzņēmējiem.
Viņa atzīmē, ka uzticība eiro nekad nav bijusi spēcīgāka.
Pandēmija mums atgādināja vairākas lietas, ko bijām aizmirsuši vai bijām pieņēmuši par pašsaprotamu: cik vienoti mēs esam ekonomiski. ES uzņēmumiem dom vidi, kur augt un pasargā laikos, kad ir grūti. Attiecīgi mums šīs brīvības iekšējā ekonomikā ir jāpalielina - jāpārkāpj sarkanās līnijas un palikušās barjeras.
Leiena oficiāli paziņo, ka līdz 2030. gadam ES jāsamazina gāzu emisija par 55%, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējos mērķus.
Viņa uzsver, ka šādi Eiropa iegūs jaunas darbavietas, mazinās enerģētisko atkarību, kā arī uz pusi uzlabos situāciju gaisa piesārņojuma ziņā.
Jau 37% no nākamā ES budžeta tiks tērēti Eiropas Zaļā līguma mērķiem. Viņa atzīmē, ka vēlas, lai Eiropā tiktu veidotas "ūdeņraža ielejas", kurās ražošana notiktu dabai tīrā veidā.
Leiena runas turpinājumā pievēršas jautājumiem, kuri bija svarīgi arī pirms Covid-19 krīzes. Piemēram, datu ekonomikas attīstīšanai, personīgo datu drošībai un ātra interneta pieslēguma pieejamībai visur ES.
Šajā sakarā viņa atzīmē, ka ES jau apstiprinājusi astoņu miljardu eiro investēšanu superdatoru tehnoloģiju attīstībā.
Pandēmija parādījusi starptautiskās sabiedrības vājās vietas, tostarp to, ka globāli bija valstis, kuras izolējās, bija valstis, kuras izplatīja viltus ziņas, kamēr Eiropas Savienība centās palīdzēt arī tālu aiz robežām no Sudānas līdz Venecuēlai.
ES vadīja globālo atbildi Covid-19 pandēmijai. Tas tika darīts dažādu starptautisko organizāciju ietvaros. Tas ir Eiropas spēks, kam nav līdzinieku. "Vakcīn-nacionālisms apdraud dzīvības, tikai vakcīn-sadarbība glābj dzīvības!"
Viņa īpaši komentē arī atsevišķus Eiropas sāncenšus. Viens no tiem ir Ķīna, kuru viņa nosauc par tirdzniecības partneri un partneri vēl vairākās jomās, tostarp negatīvu klimata pārmaiņu apturēšanā. Tomēr viņa uzsver, ka mūsu sistēmas atbalsta dažādus politiskos un cilvēktiesību uzskatus. Leiena aicina Eiropu straujāk, asāk un vienoti reaģēt uz notikumiem Honkongā, Maskavā un Minskā.
Eiropa ir kopā ar baltkrievu tautu. Tai jābūt brīvai pašai izvēlēties savu nākotni, nevis būt kauliņam kāda cita šaha laukumā.
Viņa atzīmē, ka arī Navaļnija gadījums ES tiek uztverts nopietni, ņemot vērā agrākus notikumus arī Gruzijā, Sīrijā un Solsberi, Lielbritānijā. Leiena sola aicināt pieņemt ES mēroga Magņicka sarakstu. Šis paziņojums Eiropas Parlamenta zālē tiek uzņemts ar aplausiem, ņemot vērā, ka eiroparlamentārieši to aicina darīt jau vairākus gadus.
Leiena atzīmē, ka arī Turcija paliek aizvien tālāka, lai gan Eiropa atbalsta, tostarp ar milzīgu finansējumu, tās darbu, uzņemot miljoniem bēgļu.
Savukārt attiecībā uz "Brexit" viņa norāda īsi - sarunās panāktais un abpusēji apstiprinātais ES-Lielbritānijas līgums nav vienpusēji maināms.
EK prezidente runā mirklīgi pieskārās arī paplašināšanās jautājumam, atzīmējot uzņemšanas sarunu ar Balkānu valstīm uzsākšanas "vēsturisko svarīgumu".
Attiecībā uz bēgļu un patvēruma meklētājiem Leiena uzsvēra, ka cilvēku glābšana jūrā nav apspriežams jautājums, taču ir aktīvāk jāveicina patiesu bēgļu nošķiršana no tiem, kas tādi nav, un attiecīgi – neatbilstošo atgriešana. Tomēr viņa uzsver, ka visām ES dalībvalstīm šajā jautājumā jābūt vienotām, lai viss smagums nav jāiznes tikai dažām robežvalstīm.
Pieminot ne tikai ASV, bet arī Eiropā daudzviet notiekošos protestus pret rasismu, Leiena arī uzsver, ka strādās pie tā, lai diskriminācija tiktu izslēgta visur, kur tā vēl pastāv likumos un sabiedrībā.
Runu viņa nobeidz, aicinot stiprināt, ne graut Eiropu, jo tikai kopā mēs esam stipri.
Pēc runas un parlamenta frakciju pārstāvju komentāriem Leiena kā pirmo atbild iebildumiem par "atvērtību migrantiem". Viņa atzīmē, ka ES ik gadu legāli ierodas vidēji divi miljoni cilvēku un pērn saņemtie 140 000 patvēruma pieteikumi ir kaut kas, ko Eiropa spēj absorbēt.
Eiropas Komisijas prezidentes uzrunas tēzes un svarīgākie punkti par stāvokli Eiropas Savienībā:

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Parlaments
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form