"Es ceru, ka mēs par daudzgadu budžetu spēsim vienoties novembrī," viņš sacīja Eiropas Parlamenta sēdē Strasbūrā.
"Lai to izdarītu, mums ir vajadzīgs kaut kas, bez kā nav iespējams nekas, - gatavība uz kompromisu līdzās politiskajai vēlmei rast vienošanos. Ja šādas vēlmes nebūs, mēs nekad vienošanos nepanāksim," brīdināja ES prezidents.
Eiropas Komisija (EK) jūlijā ierosināja ES budžetu 2014.-2020.gadam 1,03 triljonu eiro apmērā, kas būtu par 5% lielāks nekā iepriekšējais 2007.-2013.gada budžets. EK norādījusi, ka budžeta palielinājums esot nepieciešams, lai izpildītu ES prioritārās maksājumu saistības, kuras jau uzņēmušās bloka dalībvalstis.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pagājušajā piektdienā piedraudēja, ka viņa valsts uzliks veto jaunajam ES daudzgadu budžetam, ja tas paredzēs tēriņu apmēra palielinājumu. "Es uzskatu, ka būtu labi panākt vienošanos, būtu labi atrisināt šos jautājumus, taču būtu nepieņemami palielināt ES budžeta tēriņus laikā, kad bloka dalībvalstu budžeti tiek samazināti," paziņoja Kamerons.
Vācijas kanclere Angela Merkele ir ierosinājusi kompromisa risinājumu, kas paredzētu ES daudzgadu budžetu nedaudz mazāku par vienu triljonu eiro. Avīze "Financial Times" otrdien vēsta, ka britu premjers licis saprast, ka esot ieinteresēts meklēt kompromisa risinājumu attiecībā uz budžetu.
22. un 23.novembrī notiks ES ārkārtas samits, lai risinātu jautājumu par dziļajām viedokļu atšķirībām, kādas ES valstīm ir par bloka budžetu 2014.-2020.gadam.
Dalībvalstis joprojām sarunās nespēj vienoties par izdevumu plāniem un budžeta finansēšanas mehānismiem. Sarunas paredzēts pabeigt šā gada beigās.
Lielās ES valstis, kas ir lielākās iemaksu veicējas bloka budžetā, ir pieprasījušas šajā periodā tēriņu samazinājumu par 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu). Par to ir saniknotas trūcīgākās bloka zemes Austrumeiropā, tostarp Latvija, kuras paziņojušas, ka tik krass tēriņu samazinājums vēl vairāk padziļinās labklājības plaisu, kāda valda starp vecajām un jaunajām ES zemēm.
Latvija kopā ar Bulgāriju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju ir izveidojusi tā dēvēto Kohēzijas draugu grupu, kas iestājas par spēcīgu kohēzijas politiku, norādot, ka tas ir viens no būtiskiem ekonomiskās izaugsmes stimuliem, nodarbinātības un investīciju veicināšanas instrumentiem.
Latvijas prioritātes sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam ir pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
