Gotlandei jākļūst par Baltijas drošības balstu, uzskata zviedru ministrs
Foto: Reuters/Scanpix

Stratēģiski nozīmīgajai Baltijas jūras Gotlandes salai ir jākļūst par visa reģiona, tostarp Latvijas, drošības balstu, intervijā portālam "Delfi" uzsver Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pērnajā gadā Zviedrija šajā Baltijas jūras salā pirmo reizi pa ilgiem laikiem izvietoja bruņotos spēkus. Ministrs norāda, ka tas ir saistīts ar jauno drošības situāciju reģionā.

"Gotlandei ir svarīga stratēģiskā nozīme – kontrole pār salu ietekmē politisko situāciju valstī. Mums ir ātrās reaģēšanas spēki un karaflotes aktivitāte. Nodarbojamies ar mehanizētajām un tanku vienībām, ieguldīsim gaisa telpas aizsardzībā un rīkosim pretgaisa aizsardzības mācības," par Zviedrijas spēku aktivitātēm Gotlandē stāsta ministrs.

Sala ir nozīmīga arī Latvijas drošībai, uzsver ministrs. "Gotlandei ir jākļūst par Baltijas reģiona, tostarp Latvijas, drošības balstu. Te es redzu lielas perspektīvas," teic Hultkvists.

2014. gadā mediju uzmanības centrā nonāca kādas mīklainas zemūdenes meklēšana pie Zviedrijas krastiem. Uz jautājumu, cik Zviedrija ir gatava cīnīties ar ārvalstu zemūdenēm, ministrs atbild, ka pie šīm spējām tiek strādāts.

Gotlandei jākļūst par Baltijas drošības balstu, uzskata zviedru ministrs
Foto: LETA

"Mēs strādājam pie savu zemūdeņu militārā potenciāla uzlabošanas, investējam karaflotē, meklēšanas sistēmās, helikopteros," norāda ministrs.

Zviedrija joprojām paliek neitrāla valsts un stāties NATO negrasās, viņš pasvītro. Taču notiek bruņoto spēku modernizācija un sadarbība ar citām valstīm.

"Mūsu valdības darbības laikā (no 2014. gada) mēs esam izveidojuši ciešu sadarbību ar Somiju. Mums ir savs plāns krīzes atrisināšanai," stāsta ministrs.

Hultkvists atzīst, ka informatīvais karš ir realitāte, bet Krievijai tā ir daļa no militārās stratēģijas. "Viņiem šai ziņā ir savas iemaņas," konstatē ministrs.

Neprecizējot, kādas valsts interesēs tas noticis, viņš atgādina, ka dezinformācija, meli un falsifikācijas sevišķi aktīvi bija novērojamas laikā, kad Zviedrijas parlamentā tika apspriesta vienošanās par uzņemošās valsts palīdzību (ar NATO valstīm). Pēc lēmuma pieņemšanas dezinformācijas kampaņa beigusies.

Pilnu interviju ar ministru krievu valodā var lasīt šeit.

Jautājums par Zviedrijas militārajām spējām un gatavību aktuāls kļuva pēc tam, kad Krievija 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka prokremlisko kaujinieku atbalstu Ukrainas austrumos.

2015. gadā Zviedrija ievērojami palielināja aizsardzības budžetu un atjaunoja militāro klātbūtni Gotlandē. 2016. gadā Zviedrija nolēma atjaunot obligāto militāro dienestu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Zviedrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form