Grieķijas valdība solās drakoniski 'cirpt' valsts budžeta izdevumus; partijas vēl pārdomās  (72)

"Premjerministrs un politiskie līderi vienojušies par galvenajiem jautājumiem, kas cita starpā ietver arī [..] tādu pasākumu īstenošanu 2012.gadā, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus par 1,5% no iekšzemes kopprodukta," teikts paziņojumā.

Partiju līderi arī vienojušies nodrošināt pensiju fondu "dzīvotspēju". Grieķija arī apņēmusies cīnīties ar konkurences trūkumiem valstī, pazeminot darba algas un citus darbaspēka izdevumus. Tāpat nolemts rekapitalizēt bankas, teikts valdības paziņojumā.

Tomēr politiķiem nav izdevies vienoties par minimālās algas samazināšanu un "brīvdienu bonusu" atcelšanu privātajam sektoram, no sarunām ziņo raidorganizācijas BBC korespondents. Politiķu konsultācijas turpināsies pirmdien. Līdz ar to ir atcelta arī pirmdien paredzētā eiro zonas finanšu ministru tikšanās, kur bija plānots pieņemt gala lēmumus jautājumā par palīdzību Grieķijai.

"Politiskie līderi vienosies par principiem rīt [pirmdien] līdz pēcpusdienai," pēc tikšanās aģentūrai "Reuters" sacījis Sociālistiskās partijas "Pasok" līderis Panoss Beglits.

Savukārt pārējo divu koalīcijas partiju vadītāji pēc sarunām paziņoja, ka vēl joprojām neatbalsta valdības plānotos taupības pasākumus. "Es nevaru piekrist revolūcijai, kas pazemos mūs un aizdedzinās Eiropu," sacīja labējās partijas "Laos" līderis Girogs Karacafers.

Savukārt Grieķijas otrās lielākās partijas "Jaunā Demokrātija" līderis Antioniss Samars noraidīja vairākus, pēc viņa teiktā, starptautisko aizdevēju un kreditoru pieprasītus pasākumus, norādot, ka tie novedīs valsti vēl dziļākā recesijā. Labēji centriskā politiskā spēka līderis norādīja, ka "no mums prasa vēl lielāku recesiju, kuru valsts neizturēs". Viņa vadītā partija ietilpst koalīcijā un pašlaik ir vēlētāju aptauju līderpozīcijās.

Samars norādījis, ka cīnīsies par to, lai aizdevēju piedāvātie pasākumi netiktu īstenoti.

Jau ziņots, ka Grieķija svētdien uzsāka izšķirošās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas ir gatavi piešķirt Grieķijai kārtējo palīdzības paketi 130 miljardu eiro (90 miljardi latu) apjomā tikai gadījumā, ja valsts īstenos stingrus taupības pasākumus. Piektdien un sestdien sarunas nonāca strupceļā, jo pret vairākām programmas prasībām iebilda Grieķijā valdošās koalīcijas partijas.

Aizdevēju galvenā prasība ir atteikties no 13. un 14.algas privātajā sektorā, līdzīgi kā tas 2010.gadā tika izdarīts valsts sektorā. Tāpat aizdevēji uzskata, ka Grieķijai jāsamazina minimālā alga, kas pašlaik valstī ir 750 eiro (530 lati). Vēl viens no nosacījumiem ir valsts budžeta deficīta samazināšana līdz 2% no IKP, ko daudzi analītiķi uzskata par neizpildāmu mērķi. Iepriekš Grieķija bija apņēmusies samazināt pagājušā gada budžeta deficītu līdz 7,4% no IKP , taču, pēc pašreizējām aplēsēm, reālais pērnā gada valsts budžeta deficīts būs 9,5%.

Sarunas sarežģī arī politiskā situācija Grieķijā, jo partijas baidās pirms aprīlī gaidāmajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām zaudēt politisko kapitālu. Grieķijas sabiedrība kategoriski iebilst pret tālākiem taupības pasākumiem.