Gruzijas valdošā partija ceturtdien, 9. martā, lēmusi atsaukt likumprojektus par "ārvalstu aģentiem", ziņo aģentūra "Reuters".
Pēc divas naktis ilgušiem aktīviem iedzīvotāju protestiem Gruzijas valdošā partija paziņojusi, ka atsauc izvirzītos "ārvalstu aģentu" likumprojektus, kas tapuši it kā iedvesmojoties no Krievijas.
Partija "Gruzijas sapnis" paziņojumā skaidro, ka bez ierunām atsauks savus izvirzītos likumprojektus. Kā iemeslu šim lēmumam valdība minēja nepieciešamību mazināt sabiedrības konfrontāciju, tomēr noliedza opozīcijas bažas par likumprojektu mērķiem.
Likumprojekti izraisīja divu dienu plaša līmeņa protestus pie parlamenta ēkas, kuros iesaistījās tūkstošiem opozīcijas aktīvistu. Vairāki protestētāji policistu virzienā metuši Molotova kokteiļus, akmeņus un plastmasas pudeles.
Kopīgā preses konferencē, ko opozīcijas partijas sarīkoja pēc likumprojekta atsaukšanas, "Droa" partijas pārstāve Džīna Lemonjala sacīja, ka protesti turpināsies līdz brīdim, kad valdība oficiāli atsauks "ārvalstu aģentu" likumprojektu un atbrīvos visus protestu laikā aizturētos.
Eiropas Savienības (ES) delegācija Gruzijā savā "Twitter" profilā slavēja valdības lēmumu atsaukt likumprojektu: "Mēs iedrošinām visus Gruzijas politiskos līderus atsākt ES atbalstošas reformas iekļaujošā un konstruktīvā veidā".
Kā iepriekš ziņoja "Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, pretrunīgi vērtētos likumprojektus parlamentā iesniegusi sabiedriskā kustība "Tautas spēks", kas izveidota neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Viens no organizācijas mērķiem ir pretoties "liberālās ideoloģijas propagandai" un "Rietumu centieniem ieraut Gruziju karā".
Likumprojektus atbalstīja arī valdošā partija "Gruzijas sapnis", kam kopā ar "Tautas spēku" parlamentā ir absolūtais vairākums.
Likumprojekta autori piedāvā "ārvalstu aģentu" sarakstā iekļaut nevalstiskās organizācijas (NVO) un medijus, kas, neskaitot ieņēmumus no reklāmām, vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā organizācijas varētu saņemt naudas sodus. Šim personām paredzēts arī aizliegums saņemt informāciju no valsts ierēdņiem.
Opozīcija, kā arī daudzi žurnālisti un NVO aktīvisti uzskatīja, ka šie likumprojekti ir Krievijas represīvo likumu kopijas un ka to mērķis ir diskreditēt varasiestādēm netīkamos medijus un sabiedriskās organizācijas, kā arī ierobežot to darbību.
Kā pati Gruzijas valdošā partija iepriekš skaidrojusi, tad likums nepieciešams, lai atmaskotu Gruzijas Pareizticīgās baznīcas kritiķus, kas ir viena no valsts varenākajām institūcijām, skaidro aģentūra.
Opozīcija šos likumprojektus pielīdzināja Krievijas 2012. gada likumam, kas izmantots, lai apspiestu valsts disidentus. Tomēr Gruzijas valdība apgalvo, ka likumprojekti veidoti pēc ASV ārvalstu aģentu likumiem, kas ir spēkā kopš 20. gadsimta 30. gadiem. Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili norādīja, ja likumprojekti nonāks uz viņas galda, tad viņa tos noraidīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
