Foto: AP/Scanpix/LETA

Vāgnera grupas izveidotājs Jevgeņijs Prigožins turpina palielināt savu varu un veido Krievijas bruņotajiem spēkiem paralēli pastāvošu militāru struktūru, kas var radīt draudus Krievijas prezidenta Vladimira Putina valdīšanai – vismaz informācijas telpā, ziņo ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).

Krievijas militārie apskatnieki informē, ka Prigožins Vāgnera grupas ietvaros sponsorē brīvprātīgo bataljona veidošanu, kuru rekrutē Krievijas kara noziedznieks un bijušais Krievijas specdienestu darbinieks Igors Girkins. Viņš ir Krievijas augstākās militārās pavēlniecības kritiķis un ievērojama persona to Krievijas nacionālistu vidū, kuri 2014. gadā piedalījās Krimas aneksijā un Ukrainas teritorijas nelikumīgā sagrābšanā Donbasā.

Apskatnieki atzīmēja, ka Krievijas bruņoto spēku struktūra jau sen liedz Girkinam veidot pašam savu brīvprātīgo bataljonu piegāžu trūkuma un citu birokrātisku ierobežojumu dēļ, savukārt Prigožinam ir iespēja vadīt Vāgnera spēkus bez tiešas uzraudzības Maskavas. Prigožina – Girkina sadarbība, visticamāk, lielu skaitu nacionālistiski noskaņotu vēlēšanu apgabalu, kuros pausts atbalsts maksimālistiskajiem mērķiem iebrukumam Ukrainā, padara pieejamu Prigožinam.

Vāgnera grupas izveidotājs ieņem unikāli izdevīgu pozīciju Krievijas valsts struktūras un informācijas telpas ietvaros, kas ļauj viņam vieglāk paplašināt savu atbalstītāju loku Krievijā nekā tas izdodas apkaunotajām Krievijas augstākajām militārajām struktūrām. Prigožins var brīvi popularizēt sevi un savus spēkus, vienlaikus kritizējot Kremļa amatpersonas vai Krievijas bruņotos spēkus, skaidro ISW.

Putins ir atkarīgs no Vāgnera spēkiem Bahmutā un, visticamāk, mēģina apelēt pie Prigožina, neskatoties uz to, ka viņš grauj tradicionālo Krievijas militāro spēku reputāciju un sistēmu. Prigožins, piemēram, kādā intervijā sarkastiski paziņoja, ka būvē "Vāgnera līniju", cenšoties panākt, lai Krievijas bruņotie spēki, kas "slēpjas aiz Vāgnera mugurām", justos droši.

Vāgnera grupas sponsors gan ir šķietami distancējies no kolēģa, čečenu līdera Ramzana Kadirova pēc tam, kad viņu kopīgās kritikas par Krievijas augstāko militāro pavēlniecību 1. oktobrī pievērsa lielu uzmanību. Šīs izmaiņas un Čečenijas sabiedrības pieaugošais nosodījums pret viņa prasībām Putina kara atbalstam var liecināt par to, ka Kadirovs zaudē ietekmi un var zaudēt kontroli pār Čečenijas Republiku, raksta ISW.

Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!