Jūhansone: Migrantu atstumšanai pāri robežām nav vietas ES tiesību sistēmā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiropas Savienībai (ES) jāsper preventīvi soļi nelegālās migrācijas novēršanai un jāveicina migrantu nosūtīšana atpakaļ uz izcelsmes valstīm, bet prakse atstumt migrantus atpakaļ pāri robežām ir nelikumīga un tai nav vietas ES tiesību sistēmā, piektdien Lietuvā paziņojusi ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piedaloties robežu drošībai veltītā starptautiskā konferencē Viļņā, viņa norādījusi, ka migrantiem jādod tiesības lūgt patvērumu, tomēr vienlaikus arī atzinīgi novērtējusi Lietuvu, kas sekmīgi spējusi tikt galā ar migrantu krīzi.

Tikmēr Lietuvas amatpersonas vēlreiz uzsvērušas, ka runa nav par parastu migrācijas krīzi, bet gan hibrīduzbrukumu, kura apstākļos dalībvalstu rīcībā jābūt instrumentiem, kas ļautu aizsargāt gan savas robežas, gan citu ES valstu drošību.

Konferencē piedalījās 15 ES valstu iekšlietu un migrācijas lietu ministri, Eiropas policijas aģentūras "Europol" un ES robežapsardzības aģentūras "Frontex" vadītāji un kopumā 29 valstu delegācijas.

Ministri aicināja steidzami rīkoties, lai nostiprinātu bloka robežas un vērstos pret cilvēku kontrabandistiem, tādējādi pasargājot gan ES pilsoņus, gan pašus migrantus un bēgļus, kas devušies bīstamajā ceļā no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Āzijas uz Eiropu.

Pirms tam dalībnieki apmeklēja Lietuvas un Baltkrievijas robežu un tika iepazīstināti ar tās nostiprināšanas pasākumiem. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite uzsvēra, ka miers, kas pašlaik vērojams pie robežas, ir mānīgs.

"Mūsu robežsargi zina - jebkurā brīdī var parādīties Baltkrievijas robežsargu dzīta migrantu grupa. Pastāv arī iespēja, ka īpaši apmācītas migrantu grupas mēģinās iekļūt [Lietuvā] ar spēku," viņa stāstīja.

Kā savā uzrunā konferencē izteicās Jūhansone, ir svarīgi jau laikus atturēt no migrantu kontrabandas maršrutiem cilvēkus, kuri bēg no nabadzības vai konfliktiem savās valstīs, bet tikpat būtiski ir veidot jaunu Eiropas sistēmu migrantu atpakaļnosūtīšanai uz izcelsmes valstīm, ja viņiem netiek atļauts palikt Eiropas Savienībā.

"Mēs varam darīt daudz vairāk, ja izveidojam Eiropas atpakaļnosūtīšanas sistēmu, bet, lai to izdarītu, man vajadzīgs jūsu atbalsts," uzsvēra komisāre, piebilstot, ka nākamajā mēnesī gatavojas sīkāk pārrunāt šo plānu ministru līmeņa apspriedē Francijā.

Runājot par nelegālo migrantu neielaišanu pāri robežām, viņa to nosauca par nelikumīgu, paziņojot, ka migrantiem jādod tiesības pieprasīt patvērumu.

"Tādēļ esam iesnieguši priekšlikumu, (..) lai būtu skaidrs, kādi izņēmumi šajos īpašajos apstākļos iespējami Lietuvai, Latvijai un Polijai un kādi izņēmumi nav iespējami," Lietuvas sabiedriskajai televīzijai vizītes laikā sacīja Jūhansone.

Tikmēr Lietuvas iekšlietu ministre vēlreiz uzsvērusi, ka situācija pie ES austrumu robežām nav parasta migrācijas krīze, bet gan Baltkrievijas režīma organizēts hibrīduzbrukums, tādēļ tās risināšanai nepietiek ar tradicionālajiem robežkontroles līdzekļiem - ir vajadzīgi "jauni tiesiskie instrumenti un jauni robežkontroles standarti".

Kā norādījis Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Laurīns Kasčūns, Lietuva neatteiksies no pašreizējās prakses un pati lems, kādi soļi krīzes risināšanā ir lietderīgi.

Viņaprāt, iekļaut migrantu neielaišanas praksi tiesību sistēmā "ir grūts uzdevums, bet [Jūhansones kritika] nenozīmē, ka pēc tā nevajag tiekties". "Laiki mainīsies, notiks ideoloģiski lūzumi un domāju, ka mums jāiet uz priekšu ar šādu spēcīgu karogu, (..) jo mēs sargājam gan savas, gan ES robežas," paziņojis Kasčūns.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki pieņēmuši kopīgu paziņojumu, kurā norādīts, ka ES ārējo robežu un Šengenas telpas apsardzība ir kopīga dalībvalstu atbildība, bet Eiropas Savienībai būtu finansiāli jāatbalsta instrumenti šīs apsardzības nodrošināšanai, tai skaitā fiziskas barjeras celšana un citi mobili un stacionāri robežu infrastruktūras elementi.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Lietuvā līdz 3.augustam, kad saskaņā ar iekšlietu ministres rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, aizturēti vairāk nekā 4200 nelegālie migranti, lielākoties Irākas pilsoņi, bet kopš minētā rīkojuma šķērsot robežu neatļautās vietās liegts kopumā jau vairāk nekā 8200 reižu.

Pēdējā laikā nelegālās migrācijas situācija pie Lietuvas robežas ar Baltkrieviju gan kļuvusi mierīgāka un robežsargiem vairākas dienas nenākas likt doties atpakaļ nevienam nelegālajam migrantam, toties kopš pagājušā gada 13.decembra vērojams paaugstināts migrantu spiediens uz Latvijas robežu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Frontex Eiropas Savienība Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form