Jautāts par izskanējušo informāciju, ka Kanāda ļoti nevēlējās uzņemties bataljona vadību Latvijā, Trudo skaidroja, ka situācija ir gluži pretēja un Kanāda bija entuziastiska uzņemties pienākumus, lai palīdzētu aliansei.
"Mēs esam demonstrējuši vēlmi un apņēmību dot ieguldījumu aliansei, arī nosūtot savu karaspēku uz dažādām vietām, un iespēja vadīt daudznacionālu bataljonu Latvijā ir viena no iespējām, kā sekmēt stabilitāti un drošību Eiropā laikā, kad tas ir ļoti nepieciešams," uzsvēra premjers.
Viņš arī komentēja, ka Kanāda bija ļoti pozitīva par šo lēmumu jau no paša sākuma. Tāpat Trudo norādīja, ka Latvijas un Kanādas attiecībām "ir ilga pagātne", un Kanāda ir ļoti apmierināta piedāvāt savu palīdzību.
Tāpat Trudo piebilda, ka patlaban tiek strādāts pie tā, lai Baltijas valstīs un Polijā visas kaujas grupas būtu sabalansētas gan attiecībā uz karavīru skaitu, gan attiecībā uz pieejamo militāro aprīkojumu un spējām.
Kā ziņots, NATO dalībvalstu līderi, lai atturētu iespējamos Krievijas draudus, piektdien Varšavā notikušajā samitā apstiprinājuši četru starptautisko bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs, preses konferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs piebilda, ka bataljoni, kurus iecerēts izvietot alianses austrumu pierobežā, būs "spēcīgi" un daudznacionāli. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.
Polijā izvietotā bataljona vadību uzņēmušās ASV, kamēr par Baltijas valstīs izvietoto bataljonu komandēšanu attiecīgi atbildīga būs Kanāda – Latvijā, Vācija – Lietuvā, bet Lielbritānija – Igaunijā.
Līdz ar Kanādas karavīriem Latvijā viennozīmīgi ieradīsies arī Polijas karavīri, apliecināja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
