Kazahstāna atveras: ar Krievijas spēkiem un mazāku skaitu nogalināto  (8)

Gada pašā sākumā, 2. janvārī, Kazahstānas dienvidrietumu dabasgāzes un naftas ieguves Manghistau reģiona pilsētā Žanaozenā tika sarīkots protests pret sašķidrinātās gāzes cenu dubultošanos. Valsts rietumdaļā, reaģējot uz neapmierinātību, aiznākamajā dienā gāzes cena tika samazināta. Neskatoties uz panākto, protesti strauji pārņēma citas pilsētas, par galveno prasību izvirzoties bijušā prezidenta Nursultana Nazarbajeva klana un par viņa formālo ielikteni uzskatītā Kasima Žomarta Tokajeva aiziešanai no valsts pārvaldes.

Nazarbajevs pēc formālas prezidenta pilnvaru nodošanas Tokajevam (attēlā) 2019. gadā turpināja valsti vadīt kā Nacionālās Drošības padomes priekšsēdētājs, turklāt jau kopš 2010. gadā viņš ar likumu ir pasludināts par nācijas tēvu. Pastāv uzskats, ka viņa meita tika gatavota prezidenta amatam netālā nākotnē. Tokajeva rīcība, nemieriem kļūstot asiņainiem, nomainīt Nazarbajevu Drošības padomes vadītāja krēslā tūlītēji tika tulkota kā Nazarbajeva klana nostumšana no valsts vadības.

Saukļa "Vecais, atkāpies!" popularitāte, Nazarbajeva pieminekļa nogāšana Almati reģiona galvaspilsētā Taldikorganā, kā arī paša Nazarbajeva izvairīšanās parādīties publiski arī liecina par bijušā līdera paiešanu malā. Zīmīgi, ka vēl 2020. gada decembra nogalē Nazarbejevs viens pārstāvēja valsti NVS valstu līderu neformālajā samitā, bet nupat, 2021. gada nogalē uz Sanktpēterburgu devās arī Tokajevs, kurš, atšķirībā no Nazarbajeva, redzams arī grupas fotogrāfijā.

Tokajevs nedēļas nogalē atgaiņāja baumas, ka Nazarbajeva klans valsti pametis, norādot, ka viņš visu laiku esot bijis "tajā pašā barikāžu pusē".

Pagājušajā otrdienā, šķietami pakļaujoties protestēju prasībām, Tokajevs atlaida Askara Mamina valdību. Mamins amatu ieguva neilgi pirms Nazarbajevs pameta prezidenta amatu un tika uzskatīts par Nazarbajevam lojālu. Arī premjera vietas izpildītājs, bijušais vicepremjers Alihans Smailovs ir atlaistās valdības pārstāvis un medijs "Eurasia Net" pieļauj viņa nomaiņu, kas arī dotu norādes par Tokajeva tālākiem mērķiem. Jaunās valdības locekļus paredzēts paziņot otrdien.

Tajā pašā dienā amatu zaudēja arī Azamats Abdimomunovs, Nacionālās Drošības komitejas vicepriekšsēdētājs. Savukārt dienu vēlāk Tokajevs atlaida nacionālā drošības dienesta vadītāju, bijušo premjeru un ciešu Nazarbajeva sabiedroto Karimu Masimovu, kurš sestdien tika arī arestēts un apsūdzēts nodevībā. Drošības dienestā tīrīšanas turpinājušās arī vēlāk - svētdien paziņots par Masimova vietnieku Marata Osipova un Dauleta Ergožina atlaišanu, taču sīkāki paskaidrojumi nesekoja.

Sākotnējie protesti no pilsētas uz pilsētu pārsviedās strauji. Izskanējuši viedokļi gan par sociālekonomisko bezcerību, kas to veicinājis, gan spekulācijas par mākslīgiem iniciatoriem, tostarp valstī valdošo klanu aprindu interesēm. Lai kas būtu iniciatori, rezultātā ielās izgāja lielākais skaits protestētāju daudzu gadu laikā.

Kopš pagājušās trešdienas vakara protestētāji, kuru prasības Tokajevs sākotnēji apņēmās pildīt, tika pasludināti par ekstrēmistiem un teroristiem. Vairāku pilsētu, tostarp valsts lielākās pilsētas Almati, ielās sākās sadursmes. Izmantojot nestabilo drošības situāciju, daudzviet uzdarbojās marodieru bandas, ļaujot varasiestādēm pastiprināt pret protestētājiem vērstu retoriku. Savukārt piektdien, protestiem vairākās pilsētās joprojām nerimstot, Tokajevs deva pavēli šaut bez brīdinājuma.

Rezultātā Kazahstānas Veselības ministrijas pārstāvji svētdien informēja par 164 nogalinātājiem un aptuveni 2200 ievainotajiem. No tiem 103 cilvēki, tostarp divi bērni, nogalināti valsts lielākajā pilsētā Almati. Šos oficiālos varas iestāžu publiskotos skaitļus jau pirmdien Informācijas ministrija ievērojami samazinājusi, apgalvojot, ka tie bijuši kļūdaini. Tagad tiek apgalvots, ka protestos nogalināti 44 cilvēki.

Iekšlietu ministrija iepriekš ziņojusi, ka masu nekārtībās gājuši bojā 18 drošības dienestu darbinieki. Nedēļas nogalē Tokajevs 16 no viņiem jau izziņoja pēcnāves apbalvojumu pasniegšanu par drosmi.

Pirmdienas rītā BBC ziņo, ka aizturēti gandrīz 8000 cilvēku. Lai gan varasiestādes klāstīja, ka Almati, kur norisinājās lielākās sadursmes, darbojoties 20 000 teroristi, kā arī apgalvoja, ka vairums ir iebraucēji, tiek uzskatīts, ka izteikts vairākums pretēji varasiestāžu paustajam tomēr ir vietējie kazahi. Vēl svētdien prezidents informēja, ka tā dēvētā pretterorisma operācija atsevišķos apgabalos tiek turpināta.

Tokajeva izteiktais lūgums valstī mieru palīdzēt nodrošināt Kremļa senajam projektam Kolektīvās drošības līguma organizācijai (ODKB) daudziem bija pārsteigums. Galvenokārt tādēļ, ka līdz šim organizācija vairāk darbojās uz papīra, turklāt to līdz šim trīs valstis – Azerbaidžāna, Gruzija un Uzbekistāna ir pametušas.

Iepriekš organizāciju vairākkārt kritizējuši tās esošie biedri. Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko 2010. gadā pēc Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas retoriski vaicāja: "Kas gan tā par organizāciju, ka vienā no dalībvalstīm notiek asinsizliešana, un nekonstitucionāls apvērsums, bet tā stāv klusu?" Savu protestu Lukašenko izrādīja, piešķirot Bakijevam Baltkrievijas pilsonību. Kritiku KDLO saņēmusi arī par neiesaistīšanos nemieros Kirgizstānas un Uzbekistānas etniskajos robežkonfliktos 2010. gada vasarā.

Tokajeva lūgums organizācijai iesaistīties to beidzot iedarbinājis, lai gan arī patlaban lielākos spēkus dislocējusi tieši Krievija, bet pārējo organizācijas dalībvalstu iesaiste uzskatāma par simbolisku. Lūgums tiek tulkots kā Tokajeva skaidrs signāls par attiecību stiprināšanu ar Krieviju, kas iezīmē iespējams pārmaiņas salīdzinājumā ar Nazarbajeva klana politiku, uzturot salīdzinoši draudzīgas attiecības arī ar Rietumvalstīm.