Foto: AFP/Scanpix/LETA
Cietumnieku vervēšanas apmēri karam Ukrainā privātās militārās kompānijas "Vagner" rindās, kas savu augstāko punktu sasniedza 2022. gada vasarā un rudenī, tagad ir ievērojami sarukuši, savā ikdienas izlūkinformācijas ziņojumā raksta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) janvārī publicētajiem datiem valstī ir 433 tūkstoši ieslodzīto, kas ir par 6000 mazāk, nekā 2022. gada novembrī. Savukārt no septembra līdz novembrim oficiālie dati uzrāda cietumnieku skaita sarukumu par 23 tūkstošiem.

Domājams, ka notiesāto vervēšana darbam "Vagner" ir galvenais faktors, kas veicinājis cietumnieku skaita sarukumu, raksta briti.

Savukārt ukraiņu karavīru liecības no frontes līnijas liecina, ka Krievija tagad retāk izmanto taktiku veikt uzbrukumus ar masīviem "cilvēku viļņiem", kuros parasti piedalās "Vagner" savervētie cietumnieki.

Spriedze, kas pēdējā laikā radusies starp "Vagner" un Krievijas Aizsardzības ministriju, ir noplūdusi publiskajā sfērā, atzīmē briti. Dažādu elites grupu sāncensība, domājams, daļēji ir iemesls, kāpēc sarukusi ieslodzīto plūsma uz fronti, secināts ziņojumā.

Iepriekš briti rakstīja, ka Ukrainā karo līdz 50 tūkstoši "Vagner" kaujinieku.

Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam pietuvinātā uzņēmēja Jevgēnija Prigožina vadītā algotņu grupa "Vagner" ilgstoši tika rādīta kā galvenais spēks, kas cīnās par Ukrainas pilsētas Bahmutas iekarošanu, masveidā liekot lietā ieslodzītos.

Vēlāk šī gada janvārī Kremlis un Aizsardzības ministrija "Vagner" lomu gan sāka marginalizēt.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!