Pavisam nesen, klusi un neizraisot satraukumu, presē parādījās un drīz vien arī pazuda informācija par to, ka Krievijas Federācijas 11. armijas korpusa artilērijas brigāde, kas izvietota Kaļiņingradas apgabalā, nomainot līdzšinējās "Grad" bruņojuma sistēmas pret jaunākām "Smerč" raķešu sistēmām. Atšķirībā no "Iskander" raķešu sistēmām, kuru nogādāšanu Kaļiņingradas apgabalā pavadīja starptautisks satraukums, "Smerč" izvietošana uz vīrusa pandēmijas fona palika gandrīz nepamanīta. Kāpēc? Jo diezko nevajadzīga.
Sāksim šo stāstu no sākuma. 1919. gada 19. jūnijā Latvijas Republikas Latvijas Pasta, telegrāfa un telefona pārvaldes vadītājs Eduards Kadiķis lika Aleksandram Tīpainim izveidot darbnīcas tālruņu un telegrāfa aparātu remontam. Visbeidzot (1932. gadā) šīs darbnīcas kļuva pazīstamas kā Valsts elektrotehniskā fabrika – slavenā VEF rūpnīca Rīgā.
Jau 20. gadsimta 20. gados Tīpainis sadarbojās ar līdzīgi domājošu cilvēku grupu raķešu palaišanas ierīces "Oscars" eksperimentālā izstrādē, taču finansējuma trūkums pētījumiem to pārtrauca. Tajā pašā gadā, domājams, ka ar NKVD aģentu iesaisti, zīmējumi ar pavaddokumentiem tika nozagti un atdoti Padomju Krievijā, kur turpinājās izpēte un tika uzsākta arī ražošana, 1942. gadā debitējot "Katjušai" – reaktīvās artilērijas sistēmai BM-13, kas tika saražota vairāk nekā 10 000 vienībās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
