Lielbritānija aptur 'zelta vīzu' programmu; cietīs bagātie krievi
Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Lielbritānija reformu ietvaros naudas atmazgāšanas un organizētās noziedzības apkarošanai no piektdienas aptur investoru vīzu jeb tā dēvēto "zelta vīzu" izsniegšanu, ko ārvalstu bagātnieki, ieskaitot krievu oligarhus, izmanto uzturēšanās atļaujas un pilsonības iegūšanai.

Investoru vīzu programma tiks apturēta pusnaktī uz piektdienu, teikts Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tā tiks atjaunota 2019. gadā pēc reformu īstenošanas.

Vīzas līdz šim varēja iegūt cilvēki, kuri bija gatavi ieguldīt Lielbritānijas ekonomikā vismaz divus miljonus mārciņu (2,25 miljonus eiro).

Jaunie "zelta vīzu" piešķiršanas noteikumi paredz to lūdzēju finanšu un biznesa interešu pārbaudi. No investīcijām, kuras dod tiesības dzīvot Lielbritānijā, tiks izslēgti valsts vērtspapīri. Vīzu lūdzējiem arī būs jāpierāda, ka nauda, kuru tiek plānots ieguldīt Lielbritānijas ekonomikā, viņu rīcībā bijusi pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas. Varasiestādes arī grasās pārbaudīt visas šādas vīzas, kas izsniegtas līdz 2015. gada pavasarim.

Kā norāda aģentūra "Bloomberg", visvairāk šīs izmaiņas varētu ietekmēt bagātos krievus, kuri lielā skaitā izraudzījušies Lielbritāniju dzīvošanai, bagātību glabāšanai un bērnu izglītošanai. Šī gada pavasarī Lielbritānijas varasiestādes nepagarināja investora vīzu oligarham Romānam Abramovičam.

"Mēs nepacietīsim cilvēkus, kuri nespēlē pēc noteikumiem un cenšas ļaunprātīgi izmantot sistēmu," pavēstīja imigrācijas lietu ministre Karolīna Nouksa. Jaunie noteikumi "garantēs, ka no mūsu imigrācijas sistēmas var gūt labumu tikai īsti investori, kuriem ir nodoms atbalstīt Lielbritānijas uzņēmumus".

Eiropas Komisija (EK) augustā mudināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis būt piesardzīgākām, tirgojot savu pilsonību apmaiņā pret investīcijām.

ES tieslietu komisāre Vera Jourova norādīja, ka arvien lielāks skaits dalībvalstu piešķir savu pilsonību trešo valstu pilsoņiem, kas ieguldījuši lielas summas attiecīgajās valstīs.

EK ir "ārkārtīgi norūpējusies" par "zelta pasu" pieaugošo piedāvājumu, atzina komisāre.

"Šāda pilsonības piešķiršana rada nopietnu drošības risku, jo tā pilsonības ieguvējiem piešķir visas ES pilsoņu tiesības, kas ļauj tiem brīvi pārvietoties pat visu Savienību," uzsvēra Jourova. "ES nedrīkst kļūt par patvērumu noziedzniekiem, korupcijai un netīrajai naudai."

Jourova brīdinājai, ka ES dalībvalstīm ir "ātri jāpiemērojas" jaunajām bloka normām par naudas atmazgāšanas apkarošanu.

"Mēs nevēlamies ES nekādu Trojas zirgu," piebildusi komisāre. "Dažām dalībvalstīm jādara vairāk, lai gādātu, ka pilsonība netiek piešķirta noziedzniekiem."

Aptuveni 87% no tiem, kas 2016. gadā ieguvuši kādas ES dalībvalsts pilsonību, iepriekš bijuši ārpus bloka esošas valsts pilsoņi.

Kopumā 2016.gadā kādas ES dalībvalsts pilsonību ieguvuši 863 300 cilvēki, kas ir par 19% vairāk nekā 2015.gadā.

Tā dēvēto "zelta vīzu" programmas šobrīd darbojas 12 ES dalībvalstīs - Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Grieķijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Monako, Portugālē un Spānijā. Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām piedāvā arī Lielbritānija, kas nākamgad gatavojas ES pamest.

Līdzīga programma no 2013. līdz 2017. gadam darbojās arī Ungārijā.

Savukārt Kipra šogad nākusi klajā ar ierosinājumu ierobežot gada laikā izsniedzamo "zelta vīzu" skaitu ar 700.

Source

LETA

Tags

Eiropas Savienība Lielbritānija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus