Lietuvas ministrs: pretgaisa aizsardzības projektu Baltijā var sākt dažādos laikos
Foto: AP/Scanpix

Lai arī vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības projekts ir kopīgs visām trīs Baltijas valstīm, atsevišķas valstis var sākt tā īstenošanu dažādos laikos, pirmdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs vienojāmies, ka tai ir jābūt reģionālai vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmai, tomēr var notikt tā, ka projekta realizāciju sāk viena valsts," viņš sacīja žurnālistiem pēc tikšanās Viļņā ar Latvijas aizsardzības ministru Raimondu Bergmani un Igaunijas aizsardzības ministru Hannesu Hanso.

Oleks norādīja, ka Baltijas valstis ir vienojušās, ka "mēs esam ieinteresēti veikt kopīgu analīzi par sistēmas arhitektūru un cenu", pirms pieņemt lēmumu par vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas īstenošanas grafiku.

Ministri neatklāja šīs sistēmas iepirkuma izmaksas, tomēr Bergmanis sacīja, ka tā būs "viena no mūsu aizsardzības budžeta lielākajām daļām".

Latvijas aizsardzības ministrs arī piebilda, ka vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana Baltijas valstīs ir viena no Latvijas nozīmīgākajām aizsardzības prioritātēm.

Hanso savukārt uzsvēra, ka Baltijas valstīm šāda sistēma ir bijusi vajadzīga jau ilgu laiku, tomēr nopietnas sarunas sākās tikai tad, kad sāka palielināties šo valstu aizsardzības budžeti.

"Tagad mēs runājam par īstu naudu, tādēļ, kad runa ir par ugunsspējām, esmu ļoti priecīgs, ka galdā ir tāda iespēja kā vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība," paziņoja Igaunijas ministrs.

"Pirms daudziem gadiem mēs par to pat nevarējām diskutēt," viņš piebilda.

Ministru tikšanās laikā pirmdien tika risināts arī jautājums par lūgumu nodrošināt ilgstošu NATO klātbūtni reģionā.

"Mēs apspriedām mūsu kopīgās pozīcijas pirms Varšavas samita par NATO klātbūtnes paplašināšanu Baltijas reģionā, mūsu darbības koordināciju un kopīgām uzņēmējvalstu pūlēm palielināt klātbūtni," norādīja Oleks.

Hanso uzsvēra, ka pašreizējā situācijā viens svarīgākajiem jautājumiem ir drošība, piebilstot, ka Baltijas valstis saskaras ar vienādiem draudiem.

"Mēs vēlamies panākt (..), lai sabiedroto klātbūtne mūsu reģionā ir ilgtermiņa un palielināta," viņš sacīja žurnālistiem Viļņā.

Bergmanis uzsvēra, ka sabiedroto klātbūtne ir "kritiska".

"Mēs redzam, ka gaisa patrulēšana ir laba un redzama (..), bet mums ir jāstrādā un jādomā tālāk," viņš piebilda.

Baltijas valstis ir paudušas vēlmi, lai katrā no tām tiktu izvietots viens sabiedroto bataljons. To skaitliskais sastāvs ir no 300 līdz 800 karavīriem.

Par nepieciešamību izstrādāt risinājumus vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstībai Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās šogad maijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Igaunija Lietuva NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form