Lukašenko liek apbruņot glābējus, lai arī viņi varētu karot
Foto: AP/Scanpix/LETA

Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu apbruņot Ārkārtas situāciju ministrijas darbiniekus jeb ugunsdzēsējus-glābējus, lai kara gadījumā viņus varētu izmantot militāriem mērķiem, vēsta portāls "Currenttime".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Tāds ir Ārkārtas situāciju ministrija tēls. Sliecos uz to, ka visi ministrijas darbinieki, sevišķi ar pašreizējo ministru, vēlas būt spēka struktūra. Siloviki. Mēs par tādiem viņus arī uzskatām. Bet, lai kļūtu par silovikiem, ir labi jāpārvalda ieroči," sanāksmes laikā teica Lukašenko.

Viņš skaidro, ka devis rīkojumu ministrijai noteikt, kuras vienības tiks apbruņotas ar šaujamieročiem un sagatavotas "tā, kā es teicu". "Ja būs kāds konflikts, nedod dievs, karš, vai spēcīgiem, uzticamiem Ārkārtas situāciju ministrijas darbiniekiem būtu jāstāv malā? Nē. Viņi ne tikai ugunsgrēku dzēsīs," tā Lukašenko.

Reformas rezultātā glābēju otrā funkcija būs "dzimtenes aizsargāšana", viņš paskaidro.

"Un tāpēc ir jāpārvalda ieroči. Kādi? Pistoles, automāti, ložmetēji, granātmetēji. Vai mēs viņus apbruņosim ar vēl kādu tehniku? Domāju, ka jā," medijs citē Lukašenko.

Šie izteikumi izskan laikā, kad pieaug spriedze saistībā ar Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, tostarp Baltkrievijā – par to liecina arī satelīta attēli.

Krievija spēku savilkšanu Baltkrievijā pamatoja ar militārajiem manevriem "Sabiedroto apņēmība", kas notikšot no 10. līdz 20. februārim. Savukārt Kijevā un Rietumos ir bažas, ka Krievija Baltkrievijas teritoriju var izmantot uzbrukumam Ukrainai.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Krievijas spēku klātbūtne Baltkrievijā ir lielākā kopš Aukstā kara beigām.

Vēstīts, ka kopš novembra pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, savesto karavīru skaits tiek lēsts uz 127 tūkstošiem. Savukārt Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aleksandrs Lukašenko Baltkrievija Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form