Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ceturtdien nodevis zvērestu Augstākajā tiesā, stājoties amatā uz otro sešu gadu prezidentūras termiņu.
Pagājušā gada maijā notikušajās Venecuēlas prezidenta vēlēšanās, kā jau bija gaidāms, uzvarēja Maduro. Galvenā Venecuēlas opozīcijas alianse vēlēšanas boikotēja, uzskatot tās par negodīgām.
ASV, vairākas Latīņamerikas valstis un Eiropas Savienība (ES) nosodīja šo vēlēšanu sarīkošanu, trūkstot demokrātiskām garantijām.
Limas grupas 14 valstis, ieskaitot Argentīnu, Brazīliju un Kanādu, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neatzīs Maduro par Venecuēlas prezidentu. ASV ceturtdien atteicās atzīt Maduro leģitimitāti un solīja pastiprināt spiedienu uz viņu.
"ASV neatzīs Maduro diktatūras nelikumīgo inaugurāciju," tviterī raksta ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons. "Mēs turpināsim palielināt spiedienu uz korumpēto režīmu, atbalstīt demokrātisko Nacionālo sapulci un aicināt uz demokrātiju un brīvību Venecuēlā."
Kopš 2014.gada, kad pasaulē krasi saruka jēlnaftas cenas, Venecuēla piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, kuras dēļ valsti atstājuši aptuveni divi miljoni cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
