Millera izmeklēšana: Tramps uzvar kauju, bet politiskais karš turpinās
Foto: AP/Scanpix/LETA

Lielu ažiotāžu iemantojusī īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšana, kuras mērķis bija noskaidrot, vai starp Donalda Trampa kampaņas pārstāvjiem un Krievijas valdību notikusi sadarbība, lai ietekmētu 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas noslēdzās marta izskaņā. Šobrīd pieejamā informācija par izmeklēšanas rezultātiem liecina, ka šāda sadarbība nav notikusi, taču citi izmeklēšanā pētītie jautājumi joprojām ir aktuāli. Piedāvājam ieskatu Millera izmeklēšanas galvenajos secinājumos un to radītajā ietekmē uz ASV politikas norisēm.

Trampa un Krievijas sadarbība nav notikusi

Millera 400 lapaspuses garais ziņojums vēl nav nonācis ASV Kongresa vai sabiedrības rīcībā, un vienīgā šobrīd pieejamā informācija par izmeklēšanas rezultātiem atrodama kopsavilkumā, kuru ASV Kongresam iesniedzis ģenerālprokurors Viljams Bars (attēlā zemāk). Četras lapaspuses garajā kopsavilkumā teikts, ka Krievijas pārstāvji vairākkārt centušies sazināties ar Trampa kampaņas rīkotājiem, lai tiem palīdzētu, tomēr Millera komanda nav secinājusi, ka Trampa pārstāvji sadarbojušies ar Krievijas valdību, lai ietekmētu 2016. gada prezidenta vēlēšanas.

Millera izmeklēšana: Tramps uzvar kauju, bet politiskais karš turpinās
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Šis Millera komandas secinājums Trampam ir ļoti nozīmīgs – 22 mēnešus ilgā izmeklēšana karājās kā drūms mākonis virs Trampa prezidentūras. Šajā laika periodā prezidents izmeklēšanu regulāri dēvēja par "raganu medībām" un vairākkārt uzsvēra, ka nedz viņš, nedz ar viņu saistītas personas nav sadarbojušās ar Krievijas valdību, lai gūtu virsroku cīņā par Baltā nama atslēgām.

Prezidents neslēpa savu sajūsmu un neilgi pēc kopsavilkuma publicēšanas pasludināja, ka ir pilnībā attaisnots. Tramps arī turpināja kritizēt izmeklēšanu pēc tās beigām: "Tas bija aplams naratīvs, tā bija briesmīga lieta, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek ar vēl kādu prezidentu."

Iespējamo taisnīguma kavēšanu vērtē dažādi

Trampa un Krievijas iespējamā sadarbība nebija vienīgais Millera izmeklēšanā izskatītais jautājums. Otrs Millera komandas uzdevums bija noskaidrot, vai Donalds Tramps centies likt šķēršļus likuma varas ceļā jeb kavēt izmeklēšanas procesa gaitu. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šis jautājums nonāca Millera izmeklēšanas redzeslokā, bija Trampa lēmums 2017. gada pavasarī no amata atstādināt tā laika Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju.

Komijs apgalvojis, ka Tramps viņam lūdzis pārtraukt izmeklēšanu par Maiklu Flinu – kādreizējo Trampa nacionālās drošības padomnieku, kurš meloja FIB par savām sarunām ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku. Vienā no tikšanās reizēm Tramps Komijam lūdzis arī lojalitāti, kuru bijušais FIB vadītājs prezidentam nav solījis, raksta portāls "The Guardian".

Zīmīgi, ka 2017. gada martā Komijs paziņoja, ka FIB veic izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, kuras ietvaros izmeklē arī Trampa un viņa sabiedroto iespējamās saites ar Krievijas valdību. Tramps Komiju atlaida 2017. gada maijā, pamatojoties uz ģenerālprokurora vietnieka Roda Rozenšteina rekomendāciju. Šajā rekomendācijā kritizētas Komija darbības saistībā ar FIB izmeklēšanu par Hilarijas Klintones elektroniskajām vēstulēm. Taču pavisam neilgi pēc Komija atlaišanas Tramps, komentējot šo lēmumu, minēja arī FIB izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās: "Kad es nolēmu to darīt [atlaist Komiju], es sev teicu: "Šī Krievijas lieta ar Trampu un Krieviju ir izdomāts stāsts.""

Komija atlaišana lika uzdot jautājumus par Trampa patiesajiem motīviem – sākās diskusijas par to, vai prezidents šādu lēmumu pieņēmis tādēļ, ka tiešām uzskatīja, ka Komijs nepietiekami labi veic savus pienākumus, vai arī tādēļ, ka centies kavēt sev piesaistīto personu pakļaušanu izmeklēšanai. Neilgi pēc FIB direktora atlaišanas Rozenšteins īpašā prokurora amatā iecēla Robertu Milleru.

Jautājumā par iespējamo izmeklēšanas gaitas traucēšanu īpašā prokurora secinājumi nav viennozīmīgi. "Īpašais prokurors norāda, ka, "lai gan šis ziņojums neatzīst, ka Tramps pārkāpis likumu, tas arī viņu [prezidentu] neattaisno", teikts Bara publicētajā Millera izmeklēšanas rezultātu kopsavilkumā. Bars skaidro, ka ziņojumā Millers (attēlā zemāk) atklāj gan tādus pierādījumus, kas norāda uz iespējamu taisnīguma kavēšanu no Trampa puses, gan tādus, kas prezidentu šajā jautājumā attaisno.

Millera izmeklēšana: Tramps uzvar kauju, bet politiskais karš turpinās
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Bars norāda: ņemot vērā, ka Millers nenonāca pie konkrēta juridiska secinājuma attiecībā uz apsūdzībām par taisnīguma kavēšanu, ģenerālprokuroram (tātad pašam Baram) jāizlemj, vai ziņojumā aprakstītais uzskatāms par kriminālnoziegumu. Kongresam nosūtītajā kopsavilkumā Bars saka, ka viņš kopā ar ģenerālprokurora vietnieku Rozenšteinu nonācis pie secinājuma, ka ziņojumā sniegtie pierādījumi ir nepietiekami, lai teiktu, ka prezidents licis šķēršļus likuma varas ceļā.

Ģenerālprokurors šo lēmumu skaidro ar faktu, ka taisnīguma kavēšanas mēģinājumu nevar pierādīt neapšaubāmi, ja tā pamatā nav konstatēta kriminālpārkāpuma, – Millers nesecināja, ka Trampa kampaņas cilvēki sadarbojušies ar Krieviju, lai ietekmētu ASV prezidenta vēlēšanas.

ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs portālam "Delfi" skaidro, ka publicētajā kopsavilkumā Bars pats uzņēmās izvērtēt un Trampam ļoti labvēlīgi interpretēt Millera savāktos pierādījumus. Politologs arī atgādina, ka Bara priekštecis Džefs Sešons atteicās jebkādā veidā iesaistīties Millera izmeklēšanas procesā un Tramps Sešonam pagājušā gada novembrī lūdza atkāpties, vietā ieceļot tieši Baru.

Demokrāti pieprasa publicēt visu ziņojumu

Kopš ģenerālprokurors Kongresam iesniedza kopsavilkumu par Millera izmeklēšanas galvenajiem rezultātiem, politisko debašu epicentrā nonācis jautājums par pilnās ziņojuma versijas publiskošanu. Bars izdotajā kopsavilkumā apgalvo, ka atsevišķas ziņojuma sadaļas pakļautas ierobežojumiem un tādēļ tās publiskot nevarēs. Vienlaikus ģenerālprokurors norādīja, ka viņa mērķis ir publiskot ziņojumu tik lielā apjomā, cik vien iespējams un cik vien to atļauj likums.

Pagājušajā nedēļā Bars paziņoja, ka līdz aprīļa vidum būtu gatavs publicēt rediģētu ziņojuma versiju. Tāpat ģenerālprokurors norādīja, ka maijā varētu liecināt ASV Kongresā, vēsta "Politico".

Dažas dienas pirms Millera ziņojuma kopsavilkuma publicēšanas Tramps pauda atbalstu pilnā ziņojuma publiskošanai, piebilstot, ka šis jautājums ir ģenerālprokurora pārziņā, raksta portāls "NBC News". Arī pēc kopsavilkuma nonākšanas publiskajā telpā Trampa nostāja šajā jautājumā neesot mainījusies, intervijā raidījumam "Morning Joe" atklāja prezidenta personīgais advokāts Džejs Sekulovs.

Demokrātiskās partijas politiķi argumentē, ka nepieciešams publicēt pilno Millera ziņojuma versiju, lai varētu analizēt īpašā prokurora komandas secinājumus un nevajadzētu paļauties tikai uz Bara un viņa vietnieka slēdzienu jautājumā par iespējamo likuma varas kavēšanu. Demokrāti īpaši fokusējas uz faktu, ka Millers apsūdzībās likuma varas traucēšanā prezidentu nav nedz atzinis par vainīgu, nedz attaisnojis.

Arī Votergeitas izmeklētājs neizvirzīja apsūdzības

Demokrātu līderi ASV Kongresā – Nensija Pelosi un Čaks Šūmers – neilgi pēc Bara kopsavilkuma publicēšanas nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja: "Fakts, ka īpašā prokurora Millera ziņojums neattaisno prezidentu tik nopietnā apsūdzībā kā likuma varas traucēšana, parāda, cik steidzami nepieciešams publiskot pilno ziņojumu un ar to saistītos dokumentus." Millera ziņojuma publiskošanu demokrāti atbalstījuši arī balsojumā Pārstāvju palātā.

Hiršs skaidro, ka arī Votergeitas skandālā, kurā bija iesaistīts ASV prezidents Ričards Niksons, speciālais izmeklētājs neizvirzīja nekādas konkrētas apsūdzības, bet izklāstīja lietas faktus un lēmumu ļāva pieņemt Kongresam, jo saskaņā ar ASV Konstitūciju un arī Tieslietu departamenta nostāju tikai Kongress var atcelt no amata ASV prezidentu.

Hiršs arī norāda, ka izvērtēt to, vai Bars patlaban necenšas piesegt Trampu, varēs tad, kad Millera ziņojums būs pieejams plašākā apjomā.

Millera izmeklēšanas statistika

Millera izmeklēšana ilga 22 mēnešus. Īpašajā prokurora komandā strādāja 40 izmeklētāji, kuri kopumā izdeva 2800 tiesas pavēstes, 500 kratīšanas orderus un iztaujāja aptuveni 500 lieciniekus.

Kopš izmeklēšanas sākuma apsūdzības vērstas pret 34 indivīdiem, no kuriem 26 ir Krievijas pilsoņi. Tāpat apsūdzības vērtas pret trīs Krievijas kompānijām, raksta portāls CNBC. Izmeklēšanas rezultātā tika notiesāts bijušais Trampa kampaņas vadītājs Pols Manaforts. Vairāki ar Trampu saistīti cilvēki atzina savu vainu dažādos pārkāpumos, tostarp melošanā FIB. Šo cilvēku vidū ir jau minētais Maikls Flins, bijušais Trampa advokāts Maikls Koens, Trampa kampaņas padomnieks Džordžs Papadopuloss un citi.

Millera komanda izvirzījusi apsūdzības pret 13 Krievijas pilsoņiem ar saiknēm "Krievijas interneta izpētes aģentūrā" – kompānijā, kas nodarbojās ar dezinformācijas kampaņām internetā, lai ietekmētu politiskos procesus Krievijā un ārpus tās. Par izmeklēšanas gaitas traucēšanu apsūdzēts Konstantīns Kiļimkins - Krievijas pilsonis, kurš bija Pola Manaforta palīgs. Apsūdzības vērstas arī pret 12 Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GU jeb GRU) pārstāvjiem, kuri apsūdzēti kiberuzbrukumu īstenošanā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ASV ASV prezidenta vēlēšanas Donalds Tramps Hilarija Klintone Krievija Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form