Šā gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un Lielbritānijas zinātniekam Džonam Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem, pirmdien paziņoja Nobela prēmiju komiteja.
Jamanaka un Gērdons ir apbalvoti par atklājumu, ka nobriedušas specializētas šūnas var tikt pārprogrammētas par nenobriedušām šūnām, kas spētu attīstīties par visiem ķermeņa audiem.
Pārprogrammējot cilvēka šūnas, šie zinātnieki ir radījuši jaunas iespējas pētīt slimības un izstrādāt metodes diagnozei un terapijai, teikts komitejas paziņojumā.
Gērdons pašlaik strādā Gērdona Institūtā Kembridžā, bet Jamanaka ir Kioto Universitātes profesors.
Pērn Nobela prēmiju medicīnā saņēma ASV zinātnieks Brūss Beitlers, Luksemburgas zinātnieks Žils Hofmans un Kanādas zinātnieks Ralfs Steinmans par imūnsistēmas pētījumiem.
Ekonomiskās krīzes dēļ Nobela Fonds ir samazinājis katras prēmijas summu līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (647 tūkstošiem latu). Iepriekš no 2001.gada katras Nobela prēmijas summa bija 10 miljoni zviedru kronu (809 tūkstoši latu).
Otrdien tiks paziņots Nobela prēmijas ieguvējs fizikā, bet trešdien - ķīmijā. Nobela Miera prēmijas šā gada laureāts tiks paziņots piektdien, bet prēmijas ekonomikā ieguvēju paziņos nākampirmdien.
Šīgada Nobela prēmiju laureāti tās saņems oficiālā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī - šo prēmiju dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 116.gadskārtā.
Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.
Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā tstātais kapitāls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
