Pilna mēroga Krievijas invāzijai turpinoties 99. dienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis attālinātā uzrunā Luksemburgas parlamantā norādījis, ka Krievija sagrābusi piektdaļu viņa valsts, raksta BBC.
Ukrainas līderis atklājis, ka kopējā frontes līnija jau pārsniedzot 1000 kilometrus un agresijā Krievija iesaistījusi "visus kaujas spējīgos Krievijas militāros formējumus".
Zelenska uzrunas laikā turpinājās smagas cīņas Luhanskas apgabala pagaidu administratīvā centra Severodoneckas ielās. Tā arī ir pēdējā lielā pilsēta Luhanskas apgabalā, kas palikusi ukraiņu rokās. Lielbritānijas aizsardzības amatpersonas ziņo, ka Krievija ir sagrābusi lielāko daļu pilsētas un turpina stabilu virzību, ko nodrošina sapulcinātie artilērijas spēki.
Luhanskas gubernators Sergijs Haidajs paudis bažas, ka saspringtajos kaujas apstākļos nevar turpināties evakuācija. Aptuveni 15 000 pilsētas iedzīvotāju patvērušies vērienīgajā Azotas ķīmiskās rūpnīcas kompleksā. Tajā paslēptuvi nodrošina pazemes bunkuru sistēma, bet rūpnīcā esošie ķimikāliju krājumi rada lielu risku ne tikai rūpnīcā esošajiem, bet plašākam reģionam.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
