Palielinās Krievijas miljardieru izmisums attiecībā uz Putina rīcību Ukrainā
Foto: AFP/Scanpix

Palielinās Krievijas turīgāko uzņēmēju izmisums attiecībā uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku Ukrainā, vēsta analītiķi un paši miljardieri.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopš Ukrainai piederošās Krimas aneksijas šā gada martā Putina popularitāte Krievijas sabiedrībā ir piedzīvojusi strauju pieaugumu, liecina Levadas centra veiktās aptaujas rezultāti.

Tomēr, neskatoties uz prezidenta popularitāti, Krievijas turīgākie uzņēmēji arvien vairāk bažījas, ka Krievijas aktivitātes Ukrainā novedīs pie skarbām sankcijām, kas ļoti negatīvi ietekmēs Krievijas ekonomiku.

Paši uzņēmēji gan ir pārāk nobijušies no Putina režīma atmaksas, lai būtu gatavi savu viedokli paust atklāti.

Kāds Krievijas miljardieris, kurš vēlējās palikt anonīms, izteicās, ka gadījumā, ja Putins tuvākajā laikā nespers konkrētus soļus karadarbības izbeigšanai Ukrainas austrumos, viņš riskē kļūt par tādu pašu starptautisku izstumto kā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš nereti tiek dēvēts par Eiropas pēdējo diktatoru.

Uzņēmējs arī pauž viedokli, ka Krievijas pašreizējā politika nāk par sliktu uzņēmējdarbībai.

"Ekonomikas un biznesa elite ir šausmās," norāda Maskavas Politisko tehnoloģiju centra vadītājs Igors Buņins, piebilstot, ka savas bažas atklāti neviens nav gatavs paust.

"Jebkādas dumpīguma izpausmes, un viņi [uzņēmēji] tiks nospiesti uz ceļiem," izsakās Buņins.

Malaizijas lidmašīnas notriekšana virs Ukrainas pagājušajā nedēļā no jauna aktualizējusi runas par smagāku Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju piemērošanu Krievijai par tās lomu Ukrainas krīzē.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs svētdien izteicās, ka raķešu sistēmu, kas izmantota "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnas notriekšanā Austrumukrainā, separātistiem nodevusi Krievija.

Savukārt jaunais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons apsūdzējis Krievijas prezidentu Putinu terorisma sponsorēšanā un pieprasījis viņam "pazust no Ukrainas".

Falona izteikumi ir līdz šim visatklātākie un stingrākie, kādus Krievijas virzienā paudis kāds augsta ranga Rietumu politiķis.

Lai arī ES sankciju piemērošanā līdz šim bijusi piesardzīgāka par ASV, pēc lidmašīnas notriekšanas arī Eiropā izskan skaļāki aicinājumi piemērot Krievijai bargākas sankcijas.

Lielbritānijas vicepremjers Niks Klegs pirmdien paziņoja, ka Lielbritānija pieprasīs pastiprināt sankcijas pret Maskavu, vēršoties pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm, pat ja tas radītu īslaicīgas ekonomiskās problēmas pašiem.

Klegs uzsvēris, ka ES ir laiks pāriet uz sankciju "trešo līmeni", kas paredz bloķēt veselu Krievijas ekonomikas sektoru pieeju Eiropas tirgum.

Tikmēr Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds svētdien izteicās, ka, nemainot savu uzvedību, Krievija riskē kļūt par izstumto.

Eksperti prognozē, ka ASV tuvāko nedēļu laikā var paziņot par jaunu sankciju piemērošanu Krievijai. Savukārt sankcijas, kas skartu konkrētus ekonomikas sektorus, varētu tikt piemērotas septembrī, uzskata Ņujorkā bāzēta politisko risku konsultāciju uzņēmums "Eurasia Group".

Tikmēr Eiropa reakcija arī turpmāk varētu būt mazāk skarba, ņemot vērā tās ciešās uzņēmējdarbības saites ar Krieviju, norāda "Eurasia Group".

Tomēr "Eurasia Group" uzskata, ka Putins tik vienkārši neatkāpšoties, jo viņš ir apņēmies pretoties Eiropas un ASV spiedienam.

Tikmēr Krievijas opozīcijas pārstāvis un bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs pauž viedokli, ka sankciju piemērošana veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem kļūst arvien reālāka un uzņēmējiem ir pamats bažīties.

"Ja tiks piemērotas sankcijas visam finanšu sektoram, [Krievijas] ekonomika sabruks sešu mēnešu laikā," prognozē Kasjanovs.

Savukārt Krievijas valsts kontrolētās bankas VTB vadītājs Andrejs Kostins pagājušajā nedēļā pauda viedokli, ka jau šobrīd spēkā esošās sankcijas var novest Krievijas ekonomiku recesijā.

Krievijas kļūšanu par globālā kapitālisma sistēmas izstumto neizslēdz arī Kostins.

Tajā pat laikā krievu uzņēmējs Aleksandrs Ļebedevs, kam kuram pieder britu laikraksti "The Evening Standard" un "Independent", izteicies, ka viņš ir dziļi pesimistisks attiecībā uz to, ka Krievijai jebkad izdosies atjaunot attiecības ar ASV un Eiropu.

"Laiks ir atgriezies [pagājušā gadsimta] astoņdesmitajos gados," uzskata Ļebedevs.

"Astoņdesmitajos gados abas puses viena otru savaldīja. Tagad mums ir karš, un tas ir sliktāk," viņš piebilda.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Konflikts Ukrainā Krievija MH17 Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form