Foto: AP/Scanpix/LETA

Pasaules Banka pirmo reizi publicējusi datus par jaunattīstības valstu parādsaistībām pret citām valstīm, tostarp atklāti dati par Krievijas parādniekiem, raksta portāls RBK.

Saskaņā ar bankas datiem 2019. gada beigās aptuveni 30 jaunattīstības valstu Krievijai bija parādā gandrīz 22,9 miljardus dolāru divpusējos aizdevumos. Ņemti vērā ir valsts aizdevumi vai juridisku personu aizdevumi, kurus garantējusi valsts. Krievija šo aizdevumu apjomā ir piektajā vietā pasaulē.

Pati lielākā Krievijas parādniece izrādās Baltkrievija, kuras parādsaistības līdz 2019. gada beigām bija 8,1 miljards dolāru. Pērn decembrī Krievija piešķīra Baltkrievijai kredītu vēl miljarda dolāru apmērā. Pirms tam septembrī Kremļa saimnieks Vladimirs Putins tautas masu protestu dēļ grūtības nonākušajam Aleksandram Lukašenko solīja 1,5 miljardu dolāru palīdzību.

Krievijas lielāko parādnieku sarakstā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem atrodas arī Bangladeša (2,4 miljardi dolāru), Venecuēla (1,8 miljardi dolāru), Indija (1,7 miljardi dolāru), Vjetnama (1,6 miljardi dolāru), Jemena (1,1 miljards dolāru), Afganistāna (849 miljoni dolāru), Serbija (769 miljoni dolāru), Ukraina (606 miljoni dolāru), Sīrija (526 miljoni dolāru).

Āfrikas valstis 2019. gada beigās Krievijai bija parādā 973 miljonus dolāru. Sarakstā ietilpst Somālija, Mozambika, Etiopija, Madagaskara, Zambija, Sudāna un Tanzānija. Daudzas no tām kredītus ņēmušas vēl no PSRS, taču Zambijai un Mozambikai ir arī jauni aizņēmumi.

Krievijas Finanšu ministrija, kas atbild par kredītiem citām valstīm, datus par valsts aizdevumiem nepublisko, līdz ar to informāciju nevar salīdzināt.

2019. gada augustā RBK savā pētījumā secināja, ka lielākie Krievijas parādnieki uz gada sākumu bija Baltkrievija (7,66 miljardi dolāru), Ukraina (3,7 miljardi dolāru) un Venecuēla (3,5 miljardi dolāru).

Kā Lukašenko vadītā Baltkrievija grasās atmaksāt parādu, nav skaidrs. Šogad Baltkrievijas Ministru padome dokumentus par valsts sociāli ekonomisko attīstību ir padarījusi slepenus.

"Tas var nozīmēt tikai divas lietas. Vai nu tādas programmas nemaz nav, vai arī tā ir tāda, ka to ir kauns rādīt," situāciju "Currenttime" komentē baltkrievu ekonomists Sergejs Čalijs.

Šajā kontekstā jāpiebilst, ka Baltkrievijas opozīcija ir izsludinājusi ekonomiskā protesta akciju, aicinot cilvēkus izņemt visus savu līdzekļus no banku kontiem.

"Tagad viņu cerība ir tikai mūsu nauda. Mums tā ir jāsavāc. Galvenokārt mums tā ir jāsavāc, lai paši sevi pasargātu no fašistiem. Un visus, kas iznāk ielās šajā pavasarī. Steki nestrādā bez maksas," skaidro viens no opozīcijas pārstāvjiem Pāvels Latuško.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!