100 kilometru šaurā sauszemes josla starp Poliju un Lietuvu, kas šķir Krievijas Kaļiņingradas apgabalu no Baltkrievijas, jeb Suvalku koridors, var kļūt par pirmo sadursmes punktu iespējamā Krievijas konfliktā ar NATO, rakstā "Bīstamākā vieta uz Zemes", prognozē medijs "Politico".
Rietumu militārie analītiķi brīdina, ka Suvalku koridors, visticamāk, kļūs par pirmo Krievijas diktatora Vladimira Putina uzbrukuma mērķi, ja viņš karu Ukrainā izlemtu paplašināt līdz tiešai konfrontācijai ar NATO, skaidro medijs.
Maskava varētu mēģināt izviedot sauszemes koridoru no savas sabiedrotās Baltkrievijas uz Kaļiņingradu un tas kļūtu par grūdienu masīvam karam ar kodolieroču izmantošanu, raksta "Politico". Jāatgādina, ka Suvalku koridora ieņemšana arī slēgtu sauszemes pieeju trīs Baltijas valstīm.
Pēdējās dienās Suvalku koridora jautājums aktualizējies, jo Lietuva slēgusi Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto preču tranzītu uz Kaļiņingradu. Krievija pirmdien brīdināja Lietuvu nekavējoties atjaunot tranzītu ar Kaļiņingradas apgabalu, pretējā gadījumā draudot ar atbildes pasākumiem savu nacionālo interešu aizstāvībai.
Dzelzceļa pasažieru satiksme ar Kaļiņingradas apgabalu tiek īstenota caur Lietuvas teritoriju bez izmaiņām, bet lidmašīnas lido virs Baltijas jūras, jo ES valstu gaisa telpa Krievijai ir slēgta, skaidro aģentūra LETA.
Jāpiebilst, ka aprīlī, analizējot Krievijas spēku iesaisti iebrukumā Ukrainā, Zemessardzes štāba virsnieks kapteinis Jānis Slaidiņš raidījumā "Komandcentrs" sprieda, ka Krievija Suvalku koridoru no Kaļiņingradas puses apdraudēt pašlaik nevar.
Savukārt bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube jūnijā "Komandcentrā" uzsvēra, ka situāciju Baltijas jūrā par labu NATO būtiski mainīs Somijas un Zviedrijas iestāšanās aliansē.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
