Pastiprinoties protestiem pret rasismu, Beļģijā piektdien sabojātas vēl vismaz divas statujas, kas reprezentē Beļģijas koloniālisma pagātni.
Beļģijas bijušo Centrālāfrikas koloniju brutālā ekspluatācija sen bijis sensitīvs jautājums, bet protesti, par kuru ieganstu kalpojusi melnādainā Džordža Floida nāve policijas aizturēšanas operācijas laikā 25.maijā ASV, aktualizējusi šos jautājumus.
Arī modernā Beļģijas karaliskā ģimene izpelnījusies kritiku, princim aizstāvot savu senci Leopoldu II, kam piederēja plašs privātīpašums Centrālāfrikā. Leopolda II valdīšanas laikā no 1865.gada līdz 1909.gadam Beļģijas kolonijās Āfrikā tika īstenota brutāla politika, un šim monarham uzstādītie pieminekļi jau iepriekš vairākkārt cietuši aktīvistu uzbrukumos.
Daži vēsturnieki apgalvo, ka Leopolda II plantācijās tika nogalināti, sakropļoti vai nomira no slimībām miljoniem afrikāņu no reģiona, kur pašreiz atrodas Kongo Demokrātiskā Republika. Pēdējās nedēļās Beļģijā no vandāļu rokām cietuši vairāki Leopolda II pieminekļi, un vairākas iestādes novākušas karaļa krūšutēlus vai statujas, lai neizpelnītos kreiso ekstrēmistu dusmas.
Taču princis Lorāns - karaļa Filipa brālis un 13.kandidāts rindā uz troni - intervijā mediju grupai "SudPresse" aizstāvēja Leopoldu II. "Pie Leopolda II strādāja daudzi cilvēki un pastrādāja pārkāpumus, bet tas nenozīmē, ka Leopolds II pastrādāja pārkāpumus," sacīja princis. "Viņš nekad nedevās uz Kongo, tāpēc es neredzu, kā viņš būtu varējis pastrādāt pārkāpumus," sacīja Lorāns.
Karaļnams nekomentēja Lorāna interviju, un ģimenei tuvu stāvošs avots ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka karaļnams apsver savu nostāju šajā sarežģītajā jautājumā. Tikmēr vandāļi naktī uz piektdienu Briseles centrā apķēpājuši ar krāsu karaļa Boduēna pieminekli. Boduēns bija Lorāna un Filipa tēvocis, kas valdīja līdz 1993.gadam. Savukārt vienā no Briselē piepilsētām aktīvisti nojaukuši Leopolda II pieminekli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
