Provizoriskie rezultāti: Grieķijas valdošā koalīcija parlamenta vēlēšanās iegūst mazāk nekā trešdaļu balsu  (8)

Valdošās koalīcijas locekles ir konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" (ND) un kreisā partija "Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība" (PASOK), kuras iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2009.gadā kopā saņēma 77,4% balsu, bet svētdien - tikai 32,4%.

Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā PASOK ieguva 43,9%, bet ND - 33,5% balsu. Svētdien notikušajās vēlēšanās abas partijas cieta lielus zaudējumus to atbalstīto taupības pasākumu dēļ.

Mazās partijas, kuras bija pret taupības pasākumiem, tostarp kreiso partiju apvienība "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA), Grieķijas Komunistiskā partija (KKE) un neonacistu partija "Zelta rītausma" (HA), vēlēšanās guva ievērojamus panākumus uz valdošās koalīcijas partiju rēķina.

ND ieguva 19,6% balsu un 109 no 300 parlamenta deputātu mandātiem. Otrajā vietā ierindojās SYRIZA ar 16,6% balsu un 51 mandātu, lai gan 2009.gadā par šo partiju balsoja tikai 4,6% aktīvo vēlētāju. PASOK bija tikai trešajā vietā ar 13,31% balsu un 41 mandātu.

Parlamentā pirmoreiz pēdējo 40 gadu laikā ir iekļuvusi neonacistu partija - "Zelta rītausma" (HA), kas ieguvusi 6,9% balsu un 21 deputāta mandātu. Grieķijā, kur bezdarbs sasniedzis 20%, šī partija guva vēlētāju atbalstu ar apgalvojumiem, ka imigranti atņem darbavietas grieķiem un ir atbildīgi par noziedzības pieaugumu.

Valsts prezidents Karols Papulijs valdības veidošanu uzticēs visvairāk balsu ieguvušās partijas - ND - līderim Antonijam Samaram, tomēr vēlēšanu rezultātu dēļ viņam būs ļoti grūti izveidot tādu valdību, kas turētu starptautiskajiem kreditoriem dotos solījumus īstenot taupības pasākumus.

Ja Samaram trīs dienu laikā neizdosies izveidot valdību, valdības veidošana tiks uzticēta SYRIZA līderim Aleksim Cipram.

Pavisam vēlēšanās uz iekļūšanu parlamentā pretendēja 31 saraksts un viens neatkarīgais kandidāts.

Kārtējām parlamenta vēlēšanām būtu jānotiek nākamā gada beigās, taču pērnā gada rudenī smagā Grieķijas ekonomikas krīze, kas apdraudēja eiro zonas pastāvēšanu, izraisīja politisko krīzi. Novembrī bija spiesta atkāpties PASOK valdība premjerministra Georga Papandreu vadībā un tika izveidota PASOK un "Jaunās demokrātijas" koalīcijas pagaidu valdība. Tās premjers bezpartejiskais bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidents Luks Papadems piekrita vadīt valdību līdz pirmstermiņa vēlēšanām, kuras tika nolemts rīkot pēc taupības pasākumu pieņemšanas parlamentā.

Radikālie taupības pasākumi bija nepieciešami starptautiskā aizdevuma saņemšanai, lai glābtu valsts ekonomiku no bankrota. Pēc taupības pasākumu apstiprināšanas parlamentā Papadems pagājušajā mēnesī paziņoja, ka viņa valdība savu darbu ir paveikusi un ir pienācis laiks vēlēšanām.

Daudzas no Grieķijas mazajām partijām, tostarp SYRIZA, vēlas taupības pasākumu anulēšanu. KKE pat vēlas Grieķijas izstāšanos no eiro zonas.

Grieķijas parlamentā ir 300 deputāti. Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi. Balsstiesības ir vairāk nekā deviņarpus miljoniem Grieķijas pilsoņu.