Putins saņēmis 'republiku' palīdzības lūgumus; Ukraina prasa ANO Drošības padomes sēdi
Foto: TASS/Scanpix/LETA

Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos izveidotās Doņeckas (DTR) un Luhanskas (LTR) "tautu republikas" lūgušas Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu palīdzēt "atvairīt Ukrainas Bruņoto spēku agresiju, atsaucoties uz prezidenta runasvīra Dmitrija Peskova teikto, vēsta aģentūra "Interfax". Šī paziņojuma dēļ, bažījoties par tālāku konflikta eskalāciju Ukraina pieprasījusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Republiku" formālie vadītāji Deniss Pušiļins un Leonīds Pasečņiks pauduši, ka "Kijevas draudu dēļ republiku pilsoņi ir spiesti pamest savas mājas, turpinās evakuācija uz Krieviju," klāstījis Peskovs. Krievijas armijas un tās balstīto bandu pārstāvji turpina ziņot par apšaudītām slimnīcām, bērnudārziem, ko Ukrainas puse sauc par viltus provokācijām.

Krievijas propagandas kanāls ziņo, ka Ukraina pastiprinot savus pie frontes līnijas savilktos spēkus, ko veicinot rietumvalstu sniegtais militārais atbalsts. "Ņemot vērā iepriekš minēto, abu republiku vadītāji (..) lūdz Krievijas prezidentu palīdzēt atvairīt Ukrainas bruņoto spēku un formējumu agresiju," sacījis Peskovs.

Iepriekš, neskatoties uz pierādījumiem par pretējo, Krievija apgalvoja, ka tās spēki "republikās" neesot, bet iebraukšot tikai pēc vietējo bandu līderu lūguma.

"Ukraina pieprasījusi tūlītēji sasaukt ANO Drošības padomes sēdi saistībā ar Krievijas okupācijas administrāciju vēršanos pie Krievijas ar lūgumu sniegt militāru palīdzību, kas ir tālāka situācijas eskalācija," tvīto Ukrainas ārlietu minists Dmitro Kuleba.

"Vienotās Krievijas" pārstāvis Andrejs Turčaks vēl trešdien noraidīja "Reuters" žurnālistu uz vietas okupētajās Ukrainas daļās jau naktī uz otrdienu redzēto Krievijas militārās tehnikas kolonnu pārvietošanos iespējamību, kā arī ignorēja faktu, ka Krievijas Bruņoto spēku vienības DTR un LTR regulāri fiksētas jau kopš 2014. gada. Spēku iebraukšanu fiksējušas arī Rietumvalstis, piemēram, ASV un Lielbritānija Maskavas soli atzina par iebrukuma sākumu.

Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.

Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību. DTR formālais līderis Deniss Pušiļins savukārt žurnālistiem paziņojis, ka Donbass nevēloties paplašināties, bet vēlētos robežu demarkācijas jautājumus ar Ukrainu atrisināt mierīgā ceļā.

21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt. Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā. ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Doņecka Krievija Luhanska Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form