Krievijas prezidents Vladimirs Putins 15.septembrī Uzbekistānā tikās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu pirmajās klātienes sarunās, lai apspriestu Ķīnas pozīciju Ukrainas kontekstā, informē medijs BBC.
Putins pateicās Sji par Ķīnas "līdzsvaroto nostāju" Ukrainas kara jautājumā. Sji norādīja, ka Ķīna esot gatava sadarboties ar Krieviju.
Ķīna nav publiski atbalstījusi Krievijas iebrukumu, bet kopš tā sākuma pastāvīgi ir paplašinājušās tirdzniecības un citas saites ar Maskavu. Abu valstu vadītāju tikšanās Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) samitā norisinās izšķirošā laikā, kad Ukrainā Krievijas karaspēks pēdējās dienās ir zaudējis iepriekš okupētās teritorijas.
Savā pēdējā tikšanās reizē februārī, kad Putins devās uz Pekinas Ziemas Olimpiskajām spēlēm pēc Sji elūguma, abi centās apliecināt savas ciešās saites, paziņojot, ka viņiem ir kopīga draudzība "bez ierobežojumiem". Pēc dažām dienām Krievija iebruka Ukrainā, izraisot starptautisku nosodījumu un sankcijas pret Maskavu, un Ķīnas un Krievijas attiecības izvirzījās uzmanības centrā. Kopš tā laika Pekina ir mudinājusi izbeigt karadarbību un uzsvērusi suverenitātes nozīmi. Taču tā arī konsekventi atteikusies karu dēvēt par Krievijas veiktu iebrukumu.
Pēdējo nedēļu laikā Ķīna ir nosūtījusi karaspēku, lai piedalītos kopīgajās militārajās mācībās ar Krieviju. Uz Maskavu nosūtītas arī augstas amatpersonas, lai apstiprinātu ciešās saites.
Uzbekistānas tikšanās laikā Putins sacījis, ka saprot, ka Sji ir jautājumi un bažas par situāciju Ukrainā, bet paralēli slavēja Ķīnas līderi par to, kas pēc viņa teiktā ir "līdzsvarota nostāja" kara jautājumā.
Savā pirmajā tikšanās reizē kopš kara, Sji norādīja, ka esot ļoti priecīgs atkal tikties ar "veco draugu". Ķīnas sanāksmes turpinājumā vairs netika pieminēta Ukraina un Ķīna norādīja, ka ir gatava sniegt stingru atbalstu Krievijai jautājumos, kas saistīti ar tās pamatinteresēm, ziņo raidsabiedrība "Reuters". Tomēr Pekinu satrauc ietekme uz pasaules ekonomiku, un tā ir centusies nesniegt materiālu atbalstu Krievijai, kas varētu izraisīt Rietumu sankcijas Ķīnas ekonomikai.
Savukārt, Putins skaidri atbalstīja Ķīnu attiecībā pret Taivānu. "Mēs gatavojamies stingri ievērot "vienas Ķīnas" principu," sacīja Putins. "Mēs nosodām ASV un to satelītu provokācijas Taivānas šaurumā."
Tā kā Rietumi cenšas mazināt savu paļaušanos uz Krievijas enerģiju, Putins cenšas palielināt enerģijas eksportu uz Ķīnu un Āziju, iespējams, izmantojot cauruļvadu caur Mongoliju. Samita ar Sji un Putinu Mongolijas prezidents norādīja, ka viņš atbalsta naftas un gāzes cauruļvadu izbūvi no Krievijas uz Ķīnu caur Mongoliju.
Tas nesīs 50 miljardus kubikmetru gāzes gadā, aptuveni trešdaļu no tās, ko Krievija parasti pārdod Eiropā, jeb ekvivalentu "Nord Stream" viena gada apjomiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
