Raķetes vai neuzmanīga smēķēšana? Kas zināms par sprādzieniem aviobāzē Krimā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas okupētajā Krimā okupantu kara aviācijas bāzē 9.augustā atskanēja virkne sprādzienu, to rašanās cēloņus Ukraina un Krievija skaidro dažādi. Kijiva līdz šim brīdim nav apstiprinājusi savu iesaisti notikušajā, savukārt Maskava turpina izplatīt savu versiju par notikušo.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tieši no šīs aviobāzes, kurā atskanēja sprādzienu sērija, okupanti veikuši uzlidojumus Zaporižjas, Mikolajivas un Hersonas apgabaliem. Militārais eksperts Pāvels Lakijčuks medija "Currentime" ēterā lēsa, ka eksplozijās iznīcinātas tieši tās bumbas un raķetes, kas paredzētas Ukrainas ciemu un pilsētu postīšanai.

Krievijas Aizsardzības ministrija gan noraidīja ziņas, ka sprādzienus būtu izraisījis Ukrainas trieciens un tos skaidroja kā "munīcijas detonāciju". Kremlim nav vēlmes apsūdzēt Ukrainu par to, ka tā veica triecienus, kas radīja postījumus, jo tas tikai apliecinātu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu neefektivitāti, ko jau pierādīja Ukrainas nogremdētais Krievijas Melnās jūras flotes flagmanis "Moskva" , skaidro "Institute for the Study of War" (ISW).

Ministrija norāda, ka aviācijas bāzes incidentā neviens nav cietis un nav izraisīti arī Krievijas aviācijas iekārtu bojājumi. Turpretī Krievijas Veselības ministrija ziņoja, ka incidentā ievainoti pieci civiliedzīvotāji. Papildus tam, sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika ziņots arī par ugunsdzēsējiem, kuri dzēsa degošu lidmašīnu, kas arī ir pretrunā ar sākotnējo Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņojumu, raksta ISW.

Savukārt Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība trešdien "Facebook" ziņo, ka sprādzienos aviobāzē pie Saki iznīcinātas deviņas pretinieka lidmašīnas. "Saki! Mīnus deviņas okupantu lidmašīnas," teikts ierakstā.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs apgalvoja, ka amatpersonas evakuē tikai dažus iedzīvotājus, kuru mājas atrodas netālu no gaisa spēku bāzes, bet sociālajos medijos bija redzami gari satiksmes sastrēgumi, Krimas tilta virzienā, un vairāku mikroautobusu aizbraukšana, kas liecina par apjomīgāku evakuācijas un dod kārtējo argumentu okupantu dezinformācijas kampaņas apgāšanai.


Krievijas militārās sfēras apskatnieki pauž atšķirīgus viedokļus par sprādzienu izcelsmi, spekulējot, ka Ukrainas spēki izmanto ASV nodrošinātās tālas darbības rādiusa taktiskās raķešu sistēmas (ATACMS), lai gan šobrīd ukraiņiem šo sistēmu nav, norāda ISW.

Ukrainas spēki teorētiski okupantu bāzi Novofedorivkā varētu sasniegt ar pretkuģu raķetēm "Harpoon" vai amerikāņu tālas darbības raķetēm ATACMS, par kuru piegādēm Ukrainai līdz šim gan nekādas informācijas nav bijis, sarunā ar advokātu Marku Feiginu sprieda ukraiņu militārais eksperts Oļegs Ždanovs.

"Lai gan "Harpoon" paredzētas kuģu iznīcināšanai, ar tām var dot triecienu arī pa sauszemes mērķiem, "skaidro Ždanovs. Savukārt par ATACMS variantu viņš pieļauj, ka to slepenas piegādes, ja tādas notikušas, varētu būt "tāds nepatīkams pārsteigums Krievijas spēkiem".

Tomēr kāda anonīma ASV amatpersona medijam "The Washington Post" ziņoja, ka uzbrukumā nav izmantoti ASV ieroči. Amerikāņu raķešu sistēmām HIMARS, kuras nesen tika nodotas Ukrainai, maksimālais mērķa sasniegšanas attālums ir aptuveni 80 kilometri. OKupantu bāze Krimā atrodas vismaz 220 kilometrus no tuvākās frontes līnijas.

Ukrainas Aizsardzības ministrija 9. augustā, komentējot sprādzienus aviobāzē, apgalvoja, ka nevar noteikt eksploziju iemeslus, bet atgādināja par nepieciešamību ievērot drošības noteikumus un nesmēķēt nepiemērotās vietās.

Arī Ukrainas Prezidenta birojā Ukrainas saistību ar sprādzieniem Krimā noliedza. "Protams, nē. Kāds te sakars ar mums? Noteikti nē," intervijā telekanālam "Dožģ" uz jautājumu, vai Ukraina saistīta ar incidentu, atbildēja Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks. Kā iespējamos sprādziena iemeslus viņš minēja "neefektīvu pārvaldi Krievijas Federācijas Bruņotajos spēkos".

"Sprādzieni Saki ir “pirmais zvans” Krimā nelikumīgi esošajiem okupantiem, lai tie pussalu nekavējoties pamestu," otrdien paziņoja Krimas tatāru Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs.

Zīmīgi atgādināt arī par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska videouzrunu 9.augusta vakarā, kurā viņš uzsvēra, ka bez Krimas pussalas atbrīvošanas nebūs stabila un ilgstoša miera. Karš sākās ar Krimu un Krimā tam arī būtu jābeidzas, pauda prezidents. Zelenskis atzina, ka pašlaik nav runa par konkrētiem termiņiem pussalas atbrīvošanai, bet darbs šajā virzienā turpinās. Zelenskis gan savā runā neapstiprina Ukrainas iesaisti okupantu aviācijas bāzē notikušajos sprādzienos.

Lai gan oficiāli Kijiva noliedz uzbrukumu aviācijas bāzei, kāda anonīma Ukrainas valdības amatpersona medijam “The Washington Post” paziņoja, ka uzbrukumu Krievijas bāzei veica Ukrainas speciālo operāciju spēki.

Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Krima Maskava Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form