Militārs uzbrukums Sīrijai kaitēs pasaules ekonomikai, sevišķi naftas cenu celšanās dēļ, ceturtdien G20 valstu samitā paziņoja Ķīna, aicinot atgriezties pie politiska risinājuma.
"Militārajai operācijai būtu negatīva ietekme uz globālo ekonomiku, sevišķi uz naftas cenām - tas izraisīs naftas cenu kāpumu," Sanktpēterburgā notiekošajā sanāksmē Ķīnas finanšu ministra vietnieka Žu Guangjao (attēlā) teikto citē aģentūra "Reuters".
Ķīnas pārstāvis arī atkārtoja komunistiskās valsts nostāju, ka Sīrijas pilsoņu karam ir jārod politisks risinājums.
Ķīna un Krievija ir lielākās Sīrijas režīma aizstāves starptautiskajā arēnā. Abu valstu izmantoto veto tiesību dēļ ANO Drošības padomei līdz šim nav izdevies panākt vienošanos par stingrāku vēršanos pret Sīriju, lai censtos apturēt vairāk nekā divus gadus ilgstošo asinsizliešanu.
Paredzot, ka Pekinas un Maskavas pretestības dēļ ANO Drošības padome nespēs vienoties par Sīrijas režīma sodīšanu par ķīmisko ieroču izmantošanu, ASV ir paudusi gatavību rīkot "šauru un ierobežotu" militāru teicienu arī bez starptautiskās organizācijas lēmuma. ASV plānotais uzbrukums neparedz sauszemes spēku nosūtīšanu uz Sīriju, kā arī nemainīšot spēku līdzsvaru nemierīgajā valstī.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASVvadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
