Foto: AFP/Scanpix/LETA

Polijai atzīmējot 40.gadskārtu kopš vēsturiskās vienošanās parakstīšanu par pirmās neatkarīgās arodbiedrības dibināšanu, kas pavēra ceļu uz komunistiskā režīma gāšanu, kādreizējais antikomunistiskās kustības līderis Lehs Valensa brīdinājis šobrīd dziļi sašķelto poļu sabiedrību no "populisma".

Bažas par Polijas demokrātijas veselīgumu zināmas aprindas gan pašā Polijā, gan aiz tās robežām pauž kopš 2015.gada, kad vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS).

"Tauta šodien ievēl populistus un demagogus, jo viņi sola pārmaiņas (..). Viņi pareizi diagnosticējuši [problēmas], taču viņu zāles ir nepareizas," uzrunājot vairākus simtus cilvēku, kas bija sapulcējušies vēsturiskajā Gdaņskas kuģubūvētavā, norādīja Valensa.

Tieši Gdaņskas kuģubūvētavā, kas tolaik tika dēvēta pirmā lielinieku diktatora Vladimira Uļjanova jeb Ļeņina vārdā, 1980.gada 31.augustā tika parakstīta vienošanās starp komunistiskā marionešu režīma pārstāvjiem un toreizējā elektriķa Valensas vadībā streikojošajiem strādniekiem, kas ļāva dibināt arodapvienību "Solidaritāte".

"Mums jāpārņem iniciatīva no šiem populistiem un demagogiem un jānomaina tie pret gudrākiem risinājumiem un labākām struktūrām," norādīja tagad 76 gadus vecais Valensa.

Pēc savas uzrunas Valensa nolika ziedus pie kuģubūvētavas vārtiem un tos simboliski atvēra, kā viņš to darīja pirms 40 gadiem pēc vēsturisko Gdaņskas līgumu parakstīšanas.

Lai gan 1981.gada nogalē PSRS uzspiestais marionešu režīms vienošanos lauza un izsludināja karastāvokli, cenšoties apspiest antikomunistisko kustību, kurā bija iesaistījušies jau 10 miljoni jeb vairāk nekā ceturtdaļa poļu, komunistiem izdevās noturēties vairs tikai neilgu laiku.

Jau 1989.gadā komunisti bija spiesti sēsties pie viena galda ar antikomunistiskās kustības pārstāvjiem tā dēvētajās apaļā galda sarunās, lai vienotos par pirmo daļēji brīvo vēlēšanu sarīkošanu.

Vēlēšanās "Solidaritāte" guva tik pārliecinošu uzvaru, nebija gaidījuši nedz komunisti, nedz paši antikomunistiskās kustības līderi, un līdz ar to marionešu režīms faktiski bija kritis.

Tam sekoja PSRS uzspiesto totalitāro marionešu un okupācijas režīmu sabrukums arī pārējās Austrumeiropas valstīs, un vēl pēc diviem gadiem kā kāršu namiņš izjuka arī pati "ļaunuma impērija".

Valensa 1990.gadā tika ievēlēts par pirmo atjaunotās neatkarīgās Polijas prezidentu.

Pēc bezasiņu revolūcijas Polija veiksmīgi ieviesa demokrātiju un īstenoja tirgus reformas, 1999.gadā pievienojās NATO, bet 2004.gadā iestājās Eiropas Savienībā (ES).

Taču tagad reformas, kuras īsteno PiS valdība, izsauc Eiropas Komisijas (EK) neapmierinātību, Briselei apgalvojot, ka tās apdraudot tiesu neatkarību un likuma varu.

Savukārt PiS uzstāj, ka tās nepieciešamas, lai beidzot izskaustu korupciju tiesu sistēmā un pilnībā atbrīvotos no komunisma mantojuma.

Partija, kuru arī vada bijušais antikomunistiskās kustības aktīvists Jaroslavs Kačiņskis, norāda, ka 1989.gadā pāreja uz demokrātiju tika uzsākta, "Solidaritātes" liberālajam spārnam slēdzot šaubīgus kompromisus ar komunistiem.

PiS īstenotās reformas, kā arī partijas agresīvā retorika, kas vērsta pret seksuālajām minoritātēm, atkal radījusi poļu sabiedrībā dziļu šķelšanos.

Tāpēc Polijas prezidents Andžejs Duda, kuru atbalsta PiS, "Solidaritātes" gadadienu oficiāli pieminēs alternatīvā ceremonijā, kuru vēlāk pēcpusdienā Gdaņskā rīko pašreizējā arodapvienība "Solidaritāte", kuras rindās tagad ir aptuveni 500 000 biedru un kas politiskajā spektrā ieņem konservatīvas pozīcijas.

Tikmēr paša Valensas figūra arī izsauc pretrunīgus vērtējumus, jo atklātībā nākuši dokumenti, kas liecina par viņa šķietamo kādreizējo sadarbību ar komunistiskā režīma slepenpoliciju, ko viņš pats gan kategoriski noliedz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!