Tallinā, Rīgā un Viļņā uztraucas, ka nākamais 'karstais punkts' būs Baltija; Putina potenciālie ieguvumi augsti, raksta FT
Foto: Aizsardzības ministrija

Baltijas drošībai veltītu rakstu ar nosaukumu "Spriedze uz robežas", kurā norādīts uz pieaugošo Krievijas aktivitāti Baltijas gaisa un ūdens telpā, publicējis britu laikraksts "Financial Times" (FT).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējā lakā būtiski pieaudzis gadījumu skaits, kad Krievija pārkāpj Baltijas un Ziemeļvalstu gaisa un ūdens telpas robežas, par FT rakstīto stāstīts raidsabiedrības BBC preses apskatā.

Tikmēr Zviedrijā notiek ārzemju, domājams, Krievijas zemūdenes meklēšanas operācija Stokholmas salu arhipelāgā.

Pirms dažām nedēļām uz Igaunijas - Krievijas robežas nolaupīts Igaunijas Drošības policijas darbinieks Estons Kohvers, bet Maskava mēģina atsākt izmeklēšanu pret Lietuvas pilsoņiem, kuri pirms 20 gadiem atteicās dienēt PSRS armijā, atgādina FT.

Visi šie notikumi parāda konkrētu ainu. "Ir skaidri redzams, ka spriedze reģionā aug," raksta FT.

"Šodien Tallinā, Rīgā un Viļņā, kur vēl atceras 1940. gada padomju karavīru ienākšanu, nopietni uztraucas, ka par nākamo Eiropas "karsto punktu" pēc Ukrainas var kļūt Baltijas valstis," BBC atstāsta FT rakstīto.

Laikraksts uzsver, ka Baltijas valstu okupācija pirms Otrā pasaules kara bija tikpat nelikumīga kā nesenā Krimas aneksija.

"Mēs no savas pagātnes zinām, cik agresīva var būt Krievija, ja Rietumi nespers ļoti skaidrus un stingrus soļus tamlīdzīgas agresijas novēršanai," FT pastāstīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons.

FT norāda, ka, iespējams, situācija ir nopietnāka Latvijā, kur ir vairāk nepilsoņu, turklāt porkrieviska partija uzvarējusi šomēnes notikušajās parlamenta vēlēšanās. "Saskaņas" līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs laikrakstam sacījis, ka notikumi Ukrainā un Krimā rada unikālu iespēju mainīt dažas no lietām, "ko mēs aizvadītajās dažās desmitgadēs esam darījuši nepareizi". Medijs atzīmē, ka "Saskaņai" ir saikne ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija".

"Es domāju, ka jebkura Krievijas militārā akcija reģionā būs krietni mazākā mērogā, nekā Ukrainas austrumos. Tomēr, viņi joprojām var mēģināt pārvērst to par "karsto punktu" - šoreiz NATO teritorijā," izdevums citē britu Zinātniski pētnieciskā institūta aizsardzības pētījumu vecāko līdzstrādnieku Igoru Sutjaginu.

"Ģeopolitskās likmes" Baltijā ir ļoti augstas, uzsver FT. Vietējās varasiestādes paļaujas uz NATO kolektīvo aizsardzību, uzskatot to par labāko risinājumu iespējamās agresija gadījumā. Tikmēr potenciālie ieguvumi no Baltijas destabilizēšanas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir vēl lielāki, jo tas var apšaubīt Ziemeļatlantijas alianses uzticamību un prestižu, brīdina FT.

Jautājums ir par to, cik tālu, radot spriedzi Baltijā, ir gatava iet Krievija, uzsver laikraksts.

Viedokli, ka Rietumu nepietiekami stingrās reakcijas dēļ Krievija var panākt NATO sairumu, kas būs sākums "jaunai šausminošai pasaulei" iepriekš jau paudis laikraksta "The Economist" apskatnieks Edvards Lūkass.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija Konflikts Ukrainā Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form