'Tas ir iebrukums', secina ASV: DTR un LTR atzīšana. Teksta tiešraides arhīvs.
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pirmdien vakarā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja par Ukrainas teritorijā ar Maskavas atbalstu izveidoto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" (DTR un LTR) neatkarības atzīšanu un Krievijas spēku ievešanu "miera uzturēšanai". Tas ir jauns pavērsiens un eskalācija jau mēnešiem ilgstošajā spriedzē pie Ukrainas robežām. Notikumu attīstībai un pasaules reakcijai sekojam teksta tiešraidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Britu ministrs otrdien no rīta atzina, ka notiekošais ir uzskatāms par sākumu Krievijas iebrukumam Ukrainā, arī ASV Baltais nams vēlāk atzina, ka tas ir iebrukums un sekos sankcijas. Savukārt Ukrainas aizsardzības ministrs notiekošo sauca par "vēl vienu soli pretī Padomju Savienības" atdzimšanai.

Pašlaik nav skaidrs, vai "republiku" atzīšanai sekos turpmāka Krievijas agresija. Gan ASV, gan Lielbritānijas avoti turpmāka iebrukuma iespēju neizslēdz. Papildi neskaidrību par turpmāko notikumu attīstību rada pretrunīga un neviennozīmīga informācija, vai "republikas" tiek atzītas to esošajā teritorijā, vai visā Ukrainas Doņecakas un Luhanskas apgabalā, kas nozīmētu pretenzijas arī uz Kijevas kontrolēto teritoriju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā paziņoja, ka Ukraina nebaidās un nevienam savas teritorijas neatdos.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, pasludinot jaunas sankcijas pret Krieviju, uzsvēra, ka notiekošais līdzinās jaunam iebrukumam un ka Putins rada ieganstu pilna mēroga ofensīvai. Pieņemt jauna sankcijas otrdien draudēja arī Eiropas Savienība.

Lielbritānijas sankcijas ietver vairākas Krievijas bankas un trīs Putinam tuvus oligarhus. Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs nāca klajā ar paziņojumu, ka tiek apturēta gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācija.

Krievijas iebrukums Ukrainā
Notikumi turpina attīstīties, vēl sekos ASV paziņojums par sankcijām, par sankcijām lems arī ES. Vienlaikus atvērts jautājums ir par Krievijas tālākajām darbībām, vai ar “republiku” atzīšanu eskalācija beigsies, vai tā ir tika sākums tālākām militārām darbībām. Šovakar teksta tiešraidi mēs noslēdzam. Paldies par lasīšanu, bet par Ukrainas notikumiem turpināsim vēstīt ziņu lentā, jo pasaule nekad neguļ!
https://www.delfi.lv/news/arzemes/asv-nosauc-krievijas-darbibas-par-invazijas-sakumu.d?id=54086572
Krievija de-facto ir izstājusies no Minskas miera procesa, bet Ukraina to nedarīs, teikts Ukrainas parlamenta paziņojumā.
ASV paziņojušas, ka Krievijas rīcība sūtīt karaspēku uz Austrumukrainu ir "invāzijas sākums". Sarunā ar CNN ASV nacionālās drošības padomnieka vietnieks Džonatans Finers sacīja, ka "mēs domājam, ka šis, jā, ir iebrukuma sākums, Krievijas jaunākais iebrukums Ukrainā". Uz lūgumu precizēt ASV nostāju, viņš teica: "Iebrukums ir iebrukums, un tas ir tas, kas notiek". Viņš piebilda, ka drīzumā tiks paziņots par "smagām" sankcijām, reaģējot uz Krievijas rīcību. (BBC)
Vācija ir gatava nosūtīt uz Lietuvu vairāk karavīru, lai atturētu Krieviju no tālākām agresīvām darbībām, otrdien paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, kas ieradusies vizītē Lietuvā. https://www.delfi.lv/news/arzemes/esam-gatavi-nosutit-uz-lietuvu-vairak-karaviru-pauz-vacijas-aizsardzibas-ministre.d?id=54086494
Neliels atskats, kā Donbasa aktualitāte tika strauji pacelta pirms dažām dienām. https://www.delfi.lv/news/arzemes/putina-solita-nauda-un-cinisms-ka-notiek-donbasa-iedzivotaju-evakuacija-uz-krieviju.d?id=54083468
Varbūt daudzi jau būs aizmirsuši savulaik tuvu Putina sabiedroto Dmitriju Medvedevu, kurš lielālā mērā pazuda no publiskās skatuves 2020. gada sākumā, kad atkapās no premjerministra amata. Starp citu, viņš joprojām ir Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un arī pirmdiem uzstājās. Tagad viņš reaģējis uz Vācijas paziņojumu par “Nord Stream 2” sertifikācijas apturēšanu. https://twitter.com/MedvedevRussiaE/status/1496112456858574849?ref_src=twsrc%5Etfw
Zelenskis ziņo, ka ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu aizvadījis telefonsarunu "par drošības situāciju reģionā". "Mēs vienojāmies veltīt kopīgas pūles situācijas mierīgam atrisinājumam," ziņo Ukrainas premjers. Tikmēr CNBC vēsta, ka Ungārija iestājusies pret Krievijas pakļaušanu vienotai stingru sankciju paketei no ES puses.
Savukārt ASV vēstniecība Ukraina ietvītojusi humoristisku repliku par Putina vēstures redzējumu, kurā netieši atzīmēts, ka Kijeva bija lielpilsēta ilgi pirms Maskavas dibināšanas. Maskavas vārds dokumentāli pirmoreiz fiksēts 1147. gadā, bet Kijevas – 482. gadā https://twitter.com/USEmbassyKyiv/status/1496115593149358081?ref_src=twsrc%5Etfw
Krievija ir iebrukusi Ukrainā, un ir pamats sankcijām, paziņojis Baltais nams.
Cilvēki pamanījuši Krievijas Ārlietu ministrijas tvitera konta profila attēlu. Jautājumu rada tajā redzamo ciparu kombinācija, vai tas apzīmē 2022. gada 22. februāri? Dienu, kurā Ukrainas separātistu kontrolētie apgabali jau mostas kā “neatkarīgas valstis” ar Krievijas “miera uzturētājiem”?
"Es domāju, ka ir neizbēgami, ka būs vēl lielākas sankcijas [pret Krieviju], jo baidos, ka ir neizbēgami, ka Vladimirs Putins turpinās savu kliedzošos starptautisko tiesību pārkāpumus," šodien britu parlamentā sacījis Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons. "Tas, ko mēs šodien darām, ir pirmais [sankciju] vilnis, ko kopā ar draugiem un partneriem organizējam, kaut ko paturot rezervē, jo joprojām ir jābūt iespējai, ka mēs varam novērst šausminošu asinsizliešanas uzliesmojumu Ukrainā," viņš piebilda. (Sky News)
Šodien Rīgā: https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-pikets-ukrainas-atbalstam-pie-krievijas-vestniecibas.d?id=54085726
Krievijas iebrukuma gadījumā puse Ukraiņu pauduši gatavību vai nu karot, vai sniegt cita veida palīdzību armijai, liecina no 1. līdz 12. februārim veiktas socioloģiskās aptaujas rezultāti. Kā ziņo aģentūra UNIAN, 8,2% respondentu būtu gatavi iestāties armijā, 14.3% – pievienoties brīvprātīgo vienībām frontē, bet 25,2% sniegt cita veida atbalstu (nauda, darbaspēks, asinsdonori utt). 17,7% norādīja, ka iebrukuma gadījumā nedarītu neko, tikai mēģinātu izdzīvot. Uz ārzemēm izbraukt mēģinātu 3,1% aptaujāto.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lielākais kritiķis un politieslodzītais Aleksejs Navaļnijs ar advokātu starpniecību ziņo, ka pirmdien noskatījies Drošības padomes sesiju, kurā visu redzamo vecūkšņu un zagļu korupcijas gadījumus izmeklējis un atmaskojis "Korupcijas apkarošanas fonds". Navaļnijs redzēto sanāksmi pielīdzina Politbiroja un Komunistiskās partijas Centrālkomitejas vecūkšņu sanāksmei, kad tika lemts par iebrukšanu Afganistānā. Viņš gan atzīmē, ka tolaik viņi slēpās aiz ideoloģijas, bet tagad nav pat tādas. "Kā vieniem tā otriem vajadzēja vienu lietu - novērst Krievijas tautas uzmanību no reālām problēmām – ekonomikas attīstības, cenu celšanās un beztiesiskuma valdīšanas – un pārslēgties uz "imperiālistiskās histērijas" formātu," Navaļnija rokrakstā advokātiem nodoto ziņu tvīto viņa pārstāvji. Putina opozicionārs atzīmē, ka valsts kontrolētajos kanālos, kurus viņš ir spiests skatīties, par Krieviju ziņu nav vispār. Viss ir par Ukrainu, Eiropu un ASV. Putina runu Navaļnijs savukārt pielīdzināja dzēruša vectētiņa spriedelējumiem pie svinību galda, mudinot aizvietot viņa runā vārdu "Ukraina" ar "Kazahstānu", "Baltkrieviju", "Baltijas valstīm", "Azerbaidžānu" vai pat "Somiju", lai saprastu, "kur viņa ģeopolitisko domu vilciens var aizvest tālāk". Viņš arī uzrunā tautiešus, atzīmējot, ka Krievijai ir visi priekšnoteikumi spēcīgai attīstībai no naftas līdz izglītotiem cilvēkiem, bet šī iespēja tiek zaudēta "kara, dubļu, melu un Gelendžikā esošās pils ar zelta ērgļiem dēļ". Navaļnijs uzsver, ka senilie zagļi ir Krievijas ienaidnieki un Kremlis padara Krieviju nabadzīgāku, ne Vašingtonā vai Londonā pieņemtie lēmumi. https://twitter.com/navalny/status/1496098720076767236?ref_src=twsrc%5Etfw
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans kā nepieņemamu soli nosodījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Ukrainas teritorijā pašpasludinātās “republikas”, vēsta raidsabiedrība CNN. “Krievijas lēmums atzīt tā sauktās Doņeckas un Luhanskas republikas ir pretrunā ar Minskas vienošanos,” otrdien, apmeklējot Senegālu, Erdogans komentēja žurnālistiem. Viņš papildināja, ka notikušais ir nepārprotams Ukrainas politiskās vienotības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums. “Mēs šo Krievijas lēmumu uzskatām par nepieņemamu,” pasvītro Erdogans. Turcijas prezidents aicināja visas puses “cienīt veselo saprātu” un pauda gatavību apmeklēt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedāvātu samitu. Savukārt, būdama Melnās jūras valsts, Turcija veicot piesardzības pasākumus.
Krievijas atbalstīto separātistu līderis Deniss Pušiļins paziņojis, ka Maskava oficiāli atzinusi separātisko DTR Doņeckas apgabala plašākās robežās, no kura lielu daļu kontrolē Ukrainas spēki. Runājot Krievijas valsts televīzijā, Pušilins sacīja, ka jautājums par separātistu nekontrolēto teritoriju tiks atrisināts vēlāk. "Robežu jautājums nav vienkāršs, tas tiks atrisināts vēlāk," viņš teica. (Al Jazeera)
Par NLAW raķetēm, kuras Ukraina saņēma janvārī, vairāk var lasīt šeit. https://www.delfi.lv/news/arzemes/nlaw-ukrainai-signals-kremlim-un-bedas-krievu-tankistiem.d?id=54002476
Ukrainas Ģenerālštābs arī publicējis video ar pavadtekstu: “NLAW – Krievijas okupantu bruņutehnikai nav izredžu”. NLAW prettanku raķetes Ukraina saņēma no Lielbritānijas.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs publicējis kadrus no militārajām mācībām Ukrainā. Vieta nav precizēta.
Lielbritānija piemērojusi sankcijas piecām Krievijas bankām un trim oligarhiem, iesaldējot to Apvienotajā Karalistē esošos aktīvus un aizliedzot ceļot uz Lielbritāniju, paziņojis premjers Boriss Džonsons. https://www.delfi.lv/news/arzemes/lielbritanija-ievies-sankcijas-pret-piecam-krievijas-bankam-un-trim-oligarhiem.d?id=54085762
Baltais nams sola paziņot jaunas sankcijas pret Krieviju tuvākajās stundās.
Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests iepazīstinājis dalībvalstis ar piedāvātajām sankcijām pret Krieviju par Ukrainas teritorijā nodibināto pseidorepubliku (DTR un LTR) neatkarības atzīšanu, vēsta raidsabiedrība CNN. Priekšlikumā piedāvāts sankcijas vērst pret 27 fiziskām un juridiskām personām, tostarp politiķiem, propagandistiem, militārpersonām un finanšu iestādēm, kuras ES uzskata par saistītām ar nelikumīgā darbībām Ukrainā. Tāpat sankcijām paredzēts pakļaut 351 Krievijas deputātu, kas balsoja par DTR un LTR neatkarības atzīšanu un Krievijas karaspēka ievešanu. Kāds augsta ranga ES diplomāts CNN atklāja, ka vairums no 27 dalībvalstīm sankcijas atbalsta, taču pastāv bažas, ka dažas valstis, kas ilgstošo uztur ciešas saites ar Maskavu, var traucēt lēmuma pieņemšanu. Dažas valstis cenšoties panākt, lai sankcijas tiktu ieviestas pakāpeniski, kas rada jautājumus, vai tās piekritīs nopietnākajiem sankciju piedāvājumiem.
Kāpēc Krievijā un arī Latvijā daļa cilvēku notikumus redz citādāk. https://www.delfi.lv/news/arzemes/ko-par-ukraina-notiekoso-uzzina-krievijas-propagandas-auditorija.d?id=54085544
Premjerministrs Džonsons turpina uzrunu, sakot, ka Apvienotā Karaliste tagad noteiks savas sagatavotās sankcijas pret Krieviju, izmantojot "jaunas un nepieredzētas pilnvaras". Viņš paziņo par sankcijām pret piecām Krievijas bankām: "Rossiayaz Bank", "IS Bank", "General Bank", "Promsvyazbank" un "Black Sea Bank". (Sky News)
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons šobrīd uztājas ar uzrunu valsts parlamentā. Viņš norāda, ka, atzīstot Ukrainas separātiskos reģionus, Vladimirs Putins plāno "ieganstu iebrukumam" pārējā Ukrainā.
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons šobrīd saka uzrunu valsts parlamentā. Viņš brīdina, ka mums "jāsagatavojas" nākamajam Krievijas solim pēc tam, kad tā pagājušajā naktī "kliedzoši pārkāpa" miera līgumus. Džonsons norāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa, kurā viņš atzina nemiernieku kontrolētos Luhanskas un Doņeckas apgabalus par neatkarīgiem, "noliedz Ukrainas kā valsts leģitimitāti". Putina pavēle it kā "miera uzturēšanas" karaspēkam ienākt Austrumukrainā "līdzinās jaunam iebrukumam šajā valstī", Džonsons saka britu parlamentā. Premjers piebilst, ka Krievija tagad "rada ieganstu pilna mēroga ofensīvai". Rietumu līderi ir "īstenojuši visas iespējas" diplomātiskām sarunām un nepadosies līdz "pēdējam iespējamajam brīdim", viņš saka. (Sky News)
Sekojot Krievijas Valsts domes balsojumam, arī otra parlamenta palāta – Federācijas padome – otrdien vienbalsīgi atzinusi Putina lēmumu par DTR un LTR neatkarības atzīšanu. Par to, ka parlaments, kuram Putina sistēmā nav reālas teikšanas, apstiprinās lēmumu, protams, neviens nešaubījās. https://twitter.com/oldLentach/status/1496092852048343041?ref_src=twsrc%5Etfw
Pētnieki no “Conflict Inteligence Team” (CIT) ziņo par kārtējo atmaskoto Krievijas provokāciju. Pirmdien Krievijas mediji ziņoja par Ukrainas bruņutehniku un diversantiem, kas iebraukuši Krievijas teritorijā netālu no Ukrainas robežas. Vienā no gadījumiem Krievijas mediju kadros redzamas bruņutransportieris (BTR) Ukrainas armijai raksturīgā krāsojumā ir BTR-70M modelis, kādu nemaz nav Ukrainas bruņojumā neesot. https://twitter.com/oryxspioenkop/status/1495886456807694336?ref_src=twsrc%5Etfw
Polijas prezidents Andžejs Duda aicinājis pret Krieviju vērst bargas sankcijas. Runājot pēc konsultācijām ar valdības ministriem par Ukrainas krīzi, Duda arī mudināja NATO turpināt stiprināt savu austrumu flangu, reaģējot uz Maskavas rīcību. (Al Jazeera)
Šobrīd nav pilnīgas skaidrības par to, uz kurām teritorijām Donbasā attiecas Maskavas izziņotā DTR un LTR neatkarība. Atsevišķos avotos minēta informācija, ka Krievija neatkarību atzīst arī pār tām teritorijām, kuras pašlaik atrodas Ukrainas valdības kontrolē. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Maskava atzīst abu separātistu kontrolēto teritoriju neatkarību "tajās robežās, saskaņā ar kurām "republiku" vadība īsteno savas pilnvaras". Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien uz žurnālistu jautājumiem skaidru atbildi nedeva, vien norādot, ka neatkarība tiek atzīta "robežās, kurās sevi pasludināja ["republikas"]", bet atsakoties precizēt kaut ko vairāk.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Maskava atzīst abu separātistu kontrolēto teritoriju neatkarību "tajās robežās, saskaņā ar kurām "republiku" vadība īsteno savas pilnvaras". Taču Kremlis radīja papildu neskaidrības šajā jautājumā, sakot, ka Krievija atzīst DTR un LTR "tajās robežās, kurās tās sevi pasludināja". (The Moscow Times) Medijs "Sky News" vēstījis, ka Krievija ir precizējusi pašpasludinātās "Luhanskas Tautas Republikas" un "Doņeckas Tautas Republikas" neatkarības atzīšanu, norādot, ka šis solis attiecas arī uz Ukrainas valdības pārvaldē esošajām daļām Donbasā.
UEFA Čempionu līgas fināls 2022. gada 28. maijā varētu nenotikt Sanktpēterburgā esošajā "Gazprom Arena" stadionā Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ, vēsta Lielbritānijas mediji.https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/krievijas-un-ukrainas-konflikts-var-traucet-sanktpeterburgai-uznemt-cempionu-ligas-finalu.d?id=54083466
Krievija paziņojusi, ka separātistu kontrolēto "republiku" neatkarības atzīšana tagad attiecas uz Ukrainas spēku pārvaldē esošajām teritorijām. Daļa no šiem reģioniem, kas kopā pazīstami kā Donbass, atrodas prokrievisko separātistu rokās. Taču dažas daļas joprojām ir Ukrainas valdības spēku kontrolē. Karadarbība Donbasā norit kopš 2014. gada. Krievija tagad ir precizējusi pašpasludinātās "Luhanskas Tautas Republikas" un "Doņeckas Tautas Republikas" neatkarības atzīšanu, norādot, ka šis solis attiecas arī uz Ukrainas valdības pārvaldē esošajām daļām. (Sky News)
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.https://www.delfi.lv/news/arzemes/solcs-aptur-nord-stream-2-sertifikacijas-procesu.d?id=54085208
Kremlis norāda, ka Krievija joprojām ir atvērta visiem diplomātiskajiem kontaktiem saistībā ar Ukrainu un ka Kijevas attiecību pārtraukšana ar Maskavu situāciju pasliktinātu. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs arī izteicās, ka nevar pateikt, vai Krievijas spēki jau ir iekļuvuši abos nemiernieku kontrolētajos reģionos Ukrainas austrumos. Viņš saka, ka lēmums par spēku nosūtīšanu būs atkarīgs no situācijas attīstības. (BBC)
“Nord Stream 2” sertifikācija, ņemot vērā Krievijas pēdējās darbības, nevar notikt, paziņoja Vācijas premjers Olafs Šolcs.
Igaunijas prezidents Alars Kariss ieradies Kijeva, lai paustu solidaritāti ar Ukrainu. "Mēs neiesim prom, mēs turpināsim jūs atbalstīt visos iespējamajos veidos," tvīto Kariss. https://twitter.com/AlarKaris/status/1496054450649186307?ref_src=twsrc%5Etfw
Ukrainas prezidents Zelenskis pieprasījis apturēt “Nord Stream 2” gāzesvada projektu. Cauruļvads no Krievijas uz Vāciju tika pabeigts pērn septembrī, taču vēl nav uzsācis darbu. Zelenskis preses konferencē norādīja, Krievija ir jāsoda par DTR un LTR atzīšanu ar tūlītējām sankcijām, tostarp “pilnīgu “Nord Stream 2” apturēšanu”.
Atskatoties vēsturē, DTR un LTR jau īsi pēc to nelikumīgās izveides 2014. gada 11. maijā sarīkoja “neatkarības referendumu”, kurā iedzīvotāji atbalstījuši atdalīšanos no Ukrainas. Krievija tolaik paziņoja, ka “respektē iedzīvotāju izvēli”, taču “republiku” neatkarību visus šos gadus neatzina. Savukārt “Independent” vēlāk aprēķināja, ka saskaņā ar separātistu sniegtajiem datiem par vēlētāju aktivitāti, sanāk, ka “referendumā” piedalījušies 100,63% iedzīvotāju. https://www.delfi.lv/news/arzemes/referenduma-piedalijusies-100-63-doneckas-iedzivotaju-sarekinajis-independent.d?id=44485522
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadība aicina Krieviju nekavējoties atcelt savu lēmumu par DTR un LTR neatkarības atzīšanu. Viņi atgādina, ka šis Maskavas solis ir starptautisko tiesību, EDSO pamatprincipu un Minskas vienošanās pārkāpums. Paziņojums publicēts EDSO tīmekļa vietnē.
Volodimirs Zelenskis norāda, ka Kijeva apsver iespēju pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Ukrainas prezidents piebilda, ka ir saņēmis Ārlietu ministrijas lūgumu "izskatīt jautājumu par attiecību pārtraukšanu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju". Viņš teica, ka tagad "strādās pie šī jautājuma". (Al Jazeera) 
Eiropas Savienība pēcpusdienā lems par sankcijām pret Krieviju, paziņoja ES augstais pārstāvis Žuzeps Borels.
Preses konferenci šobrīd aizvada Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Skaidrojot, ka šī ir kritiska diena šajā krīzē, viņš saka, ka Krievijas jaunākais solis rada juridisku pamatu turpmākai agresijai pret Ukrainu. Neraugoties uz Rietumu brīdinājumiem par potenciālu pilna mēroga Krievijas iebrukumu Ukrainā, Zelenska skatījums šajā jautājumā šķietami ir savādāks. Preses konferencē viņš sacīja, ka uzskata, ka nebūs kara pret Ukrainu un ka nebūs plašas eskalācijas. Tomēr viņš teica, ka, ja patiešām notiks pilna mēroga iebrukums, tad arī citas valstis būs apdraudētas. (Sky News)
Krievijas “mazie panākumi” nekādā veidā neremdinās Krievijas apetīti, viņu ambīcijas ir globālas, raidījumā “Spried ar Delfi” norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Ukrainas aizsardzības ministrs apsūdzējis Krievijas līderi Vladimiru Putinu mēģinājumā atdzīvināt PSRS. Vēstulē, kas adresēta bruņotajiem spēkiem, Oleksijs Rezņikovs norādīja, ka Maskavas lēmums atzīt divus separātiskos reģionus Ukrainas austrumos liecina, ka Kremlis ir spēris vēl vienu soli pretī 1991.gadā sabrukušā bloka atdzīvināšanai. "Kremlis spēra vēl vienu soli pretī Padomju Savienības atdzimšanai. Ar jauno Varšavas paktu un jauno Berlīnes mūri," rakstīja Rezņikovs. "Vienīgais, kas no tā šķir, ir Ukraina un Ukrainas armija." "Mūsu izvēle ir ļoti vienkārša - aizstāvēt savu valsti, mājas, savus radiniekus. Mums nekas nav mainījies," viņš turpināja. (BBC)
Ārlietu ministrijai ir dati par aptuveni 3000 Latvijas valstspiederīgajiem Ukrainā. Kara gadījumā tur palikušos evakuētu pa sauszemes ceļu. https://www.delfi.lv/news/national/politics/kara-gadijuma-latvija-palidzes-valstspiederigajiem-no-ukrainas-izklut-pa-sauszemi.d?id=54083950
Daudzu uzmanību izpelnījies fragments no pirmdienas Krievijas Drošības padomes sēdes, kurā Putins kā skolotājs tincina Ārējas izlūkošanas dienesta (SVD) direktoru Sergeju Nariškinu. Satrauktais Nariškins pēc Putina aicinājumiem “runāt skaidru valodu” paziņo, ka atbalsts DTR un LTR “pievienošanu Krievijai”. Putins uz to pasmejoties atbild, ka “par to mēs nerunājam” un Nariškins izlabo teikto uz “atbalstu priekšlikumu par neatkarības atzīšanu”. Noslēgumā Putins kā skolotājs norāda: “Labi, paldies, sēdieties.” https://twitter.com/yoshkinkrot/status/1495780765098983428?ref_src=twsrc%5Etfw
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs saka, ka Rietumi būtu noteikuši sankcijas pret viņa valsti neatkarīgi no tā, kas būtu noticis. "Mūsu Eiropas, Amerikas, Lielbritānijas kolēģi neapstāsies un nenomierināsies, kamēr nebūs izsmēluši visas iespējas tā sauktajai "Krievijas sodīšanai". Viņi jau tagad mums draud ar visādām sankcijām vai, kā tagad saka, "visu sankciju māti"," sacīja Lavrovs. "Nu, mēs esam pieraduši. Mēs zinām, ka sankcijas tiks piemērotas jebkurā gadījumā. Ar vai bez iemesla. ” (Al Jazeera)
Bijušais Apvienotās Karalistes vēstnieks Krievijā sarunā ar britu raidsabiedrību BBC izteicies, ka Ukrainas krīzes diplomātisks risinājums nebūs iespējams, kamēr Kremlī pie varas būs Vladimirs Putins. Sers Endrjū Vuds sacīja: "Diplomātisks risinājums viņam [Putinam] nebūtu tikai tas, ka mēs teiktu, ka neaicinām Ukrainu pievienoties NATO, tas būtu viņa pilnīgas kontroles iegūšana pār šo valsti." Pievēršoties jautājumam par sankcijām, bijušais vēstnieks aicināja nekavējoties pret Maskavu ieviest pilnu sankciju paketi.
Šodien Parīzē tiksies ES valstu ārlietu ministri, lai vienotos par sankcijām pret Krieviju. (Sky News)
Aģentūra “Reuters” ziņo, ka jau dažas stundas pēc Putina paziņojumu par DTR un LTR neatkarības atzīšanas Doņeckā novērotas militārās tehnikas kolonnas.
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sola sankcijas, kas Krieviju skaršot smagi. Redzēsim, cik smagas un sāpīgas tās Maskavai būs. Arī ASV otrdien sola izziņot jaunas sankcijas pret Krieviju. Līdz šim ASV izsludinātās sankcijas pret DTR un LTR teritorijām nešķiet pārāk nopietna atbilde. https://www.delfi.lv/news/arzemes/lielbritanijas-ieviestas-sankcijas-krieviju-skars-smagi-sola-dzonsons.d?id=54084434
Skaidrs, ka šis Maskavas solis sagrauj Minskas vienošanās procesu, bet kāpēc Kremlim to darīt, ja iepriekš eksperti šo scenāriju dēvēja par maz ticamu un neizdevīgu? Te daži varianti. https://www.delfi.lv/news/arzemes/sesi-iespejamie-iemesli-krievijas-formalajam-armijas-iebrukumam-ukraina.d?id=54084464
"Esam uz savas zemes, ne no kā un neviena nebaidāmies, nevienam neko neesam parādā un nevienam neatdosim. Un mēs esam par to pārliecināti," savā video uzrunā sacīja Zelenskis. https://www.delfi.lv/news/arzemes/dtr-un-ltr-neatkaribas-atzisana-mes-nevienam-neko-neatdosim-pauz-zelenskis.d?id=54084158
Krievijas domes deputāts no Komunistiskās partijas Leonīds Kalašņikovs otrdienas rītā paziņoja, ka DTR un LTR tikšot atzītas Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, ziņo “Interfax”.
Tagad satraucošs ir jautājums, vai DTR un LTR tiek atzītas tikai prokremlisko kaujinieku kontrolētajās Ukrainas teritorijās, vai visā Doņeckas un Luhanskas apgabalā, kas iezīmētu iespējamo tālāko agresijas attīstības gaitu.
Lielbritānijas ministrs jau atzina, ka notiekošais ir uzskatāms par Krievijas iebrukumu Ukrainā, jo Krievija jau sākusi savu spēku ievešanu reģionā. Līdz šim Maskava vienmēr ir noliegusi savu spēku un bruņojuma klātbūtni Donbasā. https://www.delfi.lv/news/arzemes/iebrukums-ukraina-jau-ir-sacies-tiks-piemerotas-sankcijas-pazino-britu-ministrs.d?id=54084038
Tā neapšaubāmi ir jauna eskalācija pēdējo nedēļu pieaugošajā spriedzē. Iespējams, tas ir uzbrukums , par kura tuvošanos brīdināja ASV un NATO.
Pirmdien vēlu vakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc garas runas, kurā atkārtoja jau iepriekš paustos savus uzskatus, ka Ukraina būtībā nav īsta valsts, un pat vainojot boļševiku līderi Vladimiru Ļeņinu Ukrainas izveidē, paziņoja par DTR un LTR neatkarības atzīšanu. Par to vairāk var lasīt šeit. https://www.delfi.lv/news/arzemes/putins-atzist-doneckas-un-luhanskas-republiku-neatkaribu-krievijas-speki-uztures-mieru-plkst-0026.d?id=54082410
Sveiki, cienījamie “Delfi” lasītāji. Sākam teksta tiešraidi par notiekošo Ukrainā un ap to.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.

Aizadītās nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Doņecka Krievija Luhanska Maskava Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form