Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu ceturtdien solījis nepieļaut valstī pret Ķīnu vērstu darbību, un domājams, ka tas liecina par Ankaras politikas maiņu Ķīnas musulmaņu minoritātes uiguru jautājumā.
Turcijas un Ķīnas attiecības pēdējos gados saspīlējis jautājums par Pekinas represijām pret uiguriem, kas ir etniski radniecīgi turkiem un dzīvo Sjiņdzjanā, Ķīnas rietumos.
"Mēs izturamies pret Ķīnas drošību kā pret savu drošību," žurnālistiem Pekinā sacīja Čavušolu. "Mēs noteikti neatļausim Turcijā nekādas aktivitātes pret Ķīnu, un mēs īstenosim pasākumus, lai izskaustu jebkādas mediju ziņas, kas vērstas pret Ķīnu," sacīja Čavušolu.
Turcijas ministrs ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tikšanās ar Ķīnas kolēģi Vanu Ji. Abi ministri solīja, ka Turcija un Ķīna sadarbosies terorisma apkarošanā. Čavušolu arī izteica atzinību Ķīnai par tās ieguldījumu musulmaņu valstīm aktuālu jautājumu risināšanā.
Pēdējā laikā Ķīnas un Turcijas attiecības ir uzlabojušās. Ķīnas iniciatīvas "One Belt, One Road" ("Viena josta, vines ceļš") ietvaros plānots starp abām valstīm izveidot ekonomisko koridoru, kā arī uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu, kas savienotu Turcijas austrumus un rietumu reģionus.
Sjiņdzjanas Uiguru autonomais rajons ir dzimtene uiguriem, kas ir tjurku tauta un kuru vairākums ir musulmaņi. Pēdējās desmitgadēs Sjiņdzjanā ir ieceļojis liels skaits etnisko ķīniešu (haņu), tāpēc uiguri Sjiņdzjaņā tagad ir mazāk nekā puse no visiem iedzīvotājiem. Uiguru separātisti gadiem ilgi cīnās pret Ķīnas varu Sjiņdzjanā.
Uiguru tiesību organizācijas uzskata, ka Ķīna pārspīlē separātisma un terorisma draudus, lai attaisnotu reliģisku un kultūras ierobežojumu noteikšanu, piemēram kampaņu pret bārdām vīriešiem un seju aizklāšanu sievietēm..
Sjiņdzjana ir ar dabas resursiem bagāts reģions, kurā dzīvo vairākas etniskās minoritātes ar ciešām kultūras saitēm ar kaimiņu valstīm Uzbekistānu un Kazahstānu. Ķīnas amatpersonas uzsver, ka Sjiņdzjanā ir panākta ekonomiskā attīstība un uzlabojumi veselības un dzīves līmenī.
Pekina regulāri apsūdz tādas uiguru trimdas organizācijas kā "Austrumturkestānas islāma kustību" un "Turkestānas islāma partiju" teroraktu sarīkošanā. Tomēr ārzemju eksperti apšauba šo grupu nozīmīgumu un saistību ar globālo terorismu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
