Ukraina piektdien cer evakuēt civiliedzīvotājus no 'Azovstaļ'
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ukraina cer piektdien, 29. aprīlī, realizēt civiliedzīvotāju evakuācijas operāciju no metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē, kur pilsētas iedzīvotāji atrodas kopā ar Ukrainas karavīriem, atsaucoties uz avotu Ukrainas prezidenta birojā, ziņo aģentūra "Reuters".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šodien plānota operācija mierīgo iedzīvotāju izvešanai no rūpnīcas," aģentūra citē paziņojumu. Plašāka informācija netiek sniegta.

Ceturtdien Kijivā viesojās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Pēc tikšanās ar Gutērrešu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka evakuācijas no Mariupoles iespējama ar ANO atbalstu, ziņo aģentūra UNIAN.

Pirms tam 26. aprīlī Gutērešs viesojās Maskavā, kur tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Pēc tam tika ziņots, Putins piekritis cilvēku evakuācijai no "Azovstaļ". Nākamajā dienā Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan noliedza, ka būtu panākta kāda vienošanās.

Ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Pašlaik pretestība okupantiem turpinās metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargā Ukrainas karavīri.

"Azovstaļ" bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Neliels ieskats, kādi apstākļi ir bunkuros, skatāms te.

Tiek lēsts, ka kopumā Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, bet ap 90% ēku ir sagrautas. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits tiek vērtēts uz 20 tūkstošiem.

Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.

Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.

Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par mēnesi ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form